Maxima - Apkalpošana

Šodien 10.12.19. Iepirkos Maxima Veikalā Rītupes 2 pulksten 15.47. Šis veikals man ir vistuvāk mājām, tāpēc šad un tad iegriežos, bet ļoooti negribīgi, jo nekad no turienes neizeju ar labu garastāvokli, pat tad ja ieeju veikalā, labā omā, iziešu no turienes bez omas. Pie svaigās gaļas, pārdevējas mūžīgi neapmierinātas, ne “labdien”, ne “paldies” vai “lūdzu” no viņām nekad nedzirdēs, viena vienīga burkšķēšana. Šoreiz gan runa ir par ko citu - par pārdevēju jeļenu. Parasti izvēlos pašapkalpošanās kases, un pēdējā laikā vienmēr trāpos jeļenas maiņās, nu fuj kas par “dāmu”, sēž pie savas kases un vienmēr kaut ko ēd vai dzer kafiju visu cilvēku priekšā, ja ar pašapkalpošanās kasi ir kaut kas ne tā, tad pārbolot acis nu tiiik negribīgi pieceļ savu pēcpusi, ka rodas sajūta itkā būtu izdarījusi kādu noziegumu, bubinot pieslāj, krievu valodā kaut ko nomurmina un aiziet savā vietā gremot tālāk. Nerunājot jau par to ka latviešu valodu nezin. Šodien, apmeklējuma laikā vēl dzirdēju kā pensionārs pieiet pie šīs neapmierinātās pārdevējas un mēģina noskaidrot kādēļ cena kādam produktam mainījusies, var tak saprast, pensija maza, katrs cents jātaupa, nu tad tik varēja dziedēt slāvu valodas košumu, kas rotā jeļenas muti, traks var palikt. Un man ir kauns un man sāp, ka šādam lielam uzņēmumam ir tik ļoti nospļauties kā jūtas viņu klienti iepērkoties. Nākamreiz paiešu nedaudz tālāk uz rimi, nav izcili, bet tur vismaz sasveicinas un ar krievu lamu vārdiem nemētājas.