Interlux travel - Ceļojums uz Melnkalni

23.07.-4.08.22. Ceļojums uz Melnkalni
Nav jau tā, ka ceļojums bija pavisam norakstāms. Taču, ir lietas, kas manāmi sabojāja mūsu atvaļinājuma "atmosfēru".
Vēlos sākt ar to, ka iegādājoties ceļojumu no tūroperatora mājas lapas, kārtīgi iepazināmies ar izmaksu sarakstu, aprēķinājām savu budžetu, kur par ko, cik būs jāmaksā. Piemēram, "vīna" degustācija, ja vispār to var nosaukt par vīna degustāciju. Ceļojuma aprakstā vīna degustācija no personas maksā 4,50 €. Uz vietas autobusā no mums iekasē 9,00 € no personas. Kopā par biļeti diviem uz "vīna" degustāciju samaksājam 18,00 €. Nu labi, samierinājāmies un cerējām, ka nu tik baudīsim viss dažādākos vīnus par tādu cenu. Beigās, "vīna" degustācija sastāvēja no VIENA! vīna veida, kuru ātri ielēja piena glāzē un nozuda vairs nepiedāvājot papildināt, vēl bija 2 sieru veidi un žāvēta gaļa. Kas tas par izsmieklu? Mēs maksājām par VĪNA degustāciju, nevis par dažām siera un gaļas šķēlēm. Vairāk par 1,00€ tāda degustācija nav vērta. Būtu zinājuši pat par velti uz tādu nebrauktu. Izsmiekls.
Tālāk runājot par izmaksām, kas pieminētas ceļojuma aprakstā. Pa ceļam dodoties uz mūsu pirmo ekskursijas vietu Vīnē, visiem paziņo, ka ir iespēja iegādāties (noīrēt) magnetofonus lai dzirdētu gidus, bez tiem neko nedzirdēšot ko gids stāsta.. Vienai personai magnetofons 12,00 €. Kādā sakarā? Aprakstā tas nebija minēts, un mēs visi bijām samaksājuši par ceļojumu, ekskursijām utt., kāpēc tas nenāca komplektā pie ceļojuma pakas. Kāda jēga iegādāties visas ekskursijas, ka beigās neko nedzirdēsi ko stāsta? Un cilvēki atkal ir spiesti tērēt papildus līdzekļus ar ko nebija rēķinājušies. Taču liela daļa arī nepirka tos, un diemžēl arī neko nedzirdēja ko stāsta gidi. Mēs paņēmām vienu uz diviem.
Par ēšanu. Gandrīz katru reizi kad braucām ekskursijās, mums paziņoja, ka pusdienas brauksim ēst tur un tur, tās ir kompleksās, maksās tik un tik, parasti tie bija kādi 15,00 € no personas. Ja neej ēst tur kur Tevi ved, mirsti badā, jo parasti blakus citu ēstuvju uz kurām aiziet nebija. Vienas kompleksās vienu reizi paņēmām. Sākumā pus kausiņu šķidru buljona zupu bez neviena biezuma atnesa, tad divi kartupeļi ar asakainām minī forelēm un salāti uzrīvēti kā cūkām. Saldajā 1 zaļš ābols... Divatā iztērējām 30,00 € un pēc stundas jau gribējām ēst.
Par apartamentiem runājot, ak dievs.. Dušā jāmazgājās tupus ar vienu roku turot dušgali, ja piecelsies tad atsitīsi galvu pret sarūsējušo boileri, kas aizņem visu dušu. Dušgalis saplīsis, ūdens līst uz visām pusēm. Lai ieslēgtu dušas telpā gaismu, bija jāuzsit ar spēku pa to slēdzi lai iespiestu uz iegšu. Tiem "apartamentiem" jau 20 gadus kapitālais remonts prasās. Sienas laikam no papīra, jo varēja dzirdēt kā kaimiņi blakus un lejā nolaiž tualetes podā ūdeni.. Es vēl daudz un gari varētu aprakstīt par tiem apartamentiem, bet jāatstāj vieta vēl citām epizodēm no ceļojuma. Piemēram, kā mēs vispār līdz tiem apartamentiem nonācām. Tātad, iebraucām Budvā, tagad gids mums nosauc 5 pieturas, katrai pieturai nosaukumu un vārdus, uzvārdus, kas kāps ārā tajās pieturās. Ar to viss skaidrs, katrs saprot kur jāizkāpj. Atbraucam uz pirmo pieturu, visi kam tur jāizkāpj dodas laukā no autobusa pēc čemodāniem. Tagad sākās "jautrākais". Čemodāni netika salikti loģiskā kārtībā, tāpēc tagad visi čemodāni, kas atrodas priekšā tiem cilvēku čemodāniem, kas izkāpuši un gaida, tos visus priekšējos čemodānus ņem laukā un liek uz ietves. No autobusa izkāpj vēl citi cilvēki kuri iet pieskatīt savus čemodānus. Tad piebrauc klāt policija, saka, ka te nevarat stāvēt, pazūdat. Autobusam aizveras durvis un tas brauc uz nākošo pieturu atstājot daudzus pirmajā pieturā. Citi jau paspējuši dabūt koferus, citi paliek bez un skrien pakaļ autobusam. Sākas pilnīgs bardaks. Cilvēki gan smejas gan dusmojās. Otrajā pieturā sagaidam visus no pirmās pieturas kamēr atnāk. Turpinas čemodānu ņemšana ārā, iekšā, atkal izlec pus autobuss lai pieskatītu savus čemodānus, kas izlikti pagaidām uz ielas bez uzraudzības, lai citi kam jākāpj tajā pieturā ārā dabūtu savus. Bardaks kādu brīdi turpinās. Izskatās, ka nu beidzot gatavi doties tālāk uz trešo pieturu, kas arī ir mūsu pietura kur mums jākāpj ārā. Bet nē. Pēkšņi gids nosauc mūsu vārdus un vēl dažu cilvēku, ka jākāpj ārā tur pat 2.pieturā. Mēs lecam laukā, sagaidam savus koferus. Gaidām. Tad mūs saved kopā ar kādu jaunēkli, kurš aizvedīšot mūs uz apartamentiem ar mašīnu. Tas viss notika tik bardacīgi, ka tajā brīdī bija pat tādas kā bailes, neziņa. Svešā valstī, svešā pilsētā, neko nezinām, jau vēls vakars . Visa grupa (74 cilvēki) ir nošķirta, visi izmētāti pa visu pilsētu kur nu kurais pa apartamentiem. Un beigās vēl tie mūsu " lieliskie apartamenti" uz kuriem mūs aizved.. Mēs jau domājām, ārprāts, vai tiešām visiem ir iedalīti tik krimināli bomžu cienīgi apartamenti. Bet nē, bija arī kam no grupas apartamentu "loterijā" paveicās, pat tualetes papīru saimnieki katru dienu nesa jaunu, atšķirībā no mums, kam bija jāpērk tas. No grupas viena sieviete ar meitu bija tik tālu novestas, dusmīgas, ka atpakaļ uz Latviju lidoja ar lidmašīnu. Un pareizi darīja. Autobuss nebija tajā labākajā stāvoklī. Pirmajā dienā ierodoties Polijā, pēc pusdienām, jau viņu stundu nevarēja iedarbināt. Tad, tuvojoties Polijas viesnīcai, atkal nevarēja iedarbināt. Atpakaļ ceļā uz mājām kondicionieris nojuka. Ārā +30°C. Visi slapji, katrs cenšas sevi pavēdināt ar ko vien var, cits ar spilventiņu, cits ar kladi..
Bija vēl visādi starpgadījumi pie kuriem varētu piesieties, bet galveno domu uzrakstīju.
Ir svarīgi lai cilvēki, kas gatavojās izmantot šī tūroperatora pakalpojumus var izlasīt arī mūsu pieredzi. Ceļojuši esam daudz, bet kaut ko šādu pieredzējām pirmo reizi. Pirms pirkām biļetes, meklējām atsauksmes, taču neko daudz neatradām. Šī bija mūsu pirmā un pēdējā pieredze ar Interlux travel.
Lai nebūtu tikai negatīvais, uzrakstīšu arī to, kas mums patika ceļojumā:
1. Autobusa šoferīši ļoti profesionāli braucēji. Nebija ne strauju bremzēšanu, ne aizķeršanos. Tas kā viņi māk manevrēt nekur neaizķeroties, ar divstāvīgu autobusu to valstiņu šaurajās ielās ir apbrīnojami!
2. Visi gidi bija super. Arī galvenais grupas gids Ruslans. Cepuri nost izturēt to cilvēku neapmierinātību par radušajām situācijām ceļojuma laikā, kas nemaz nebija viņa vaina. Viņš centās visu atrisināt. Palīdzēt. Sazināties. Vienmēr visus kārtīgi uzraudzīja, pārskaitīja, lai neviens nekur netiek aizmirsts.
3. Visa lielā grupa, 74 cilvēki bija ļoti punktuāla, praktiski nekur nebija uz nevienu jāgaida, visi ieradās uz autobusu norādītajā laikā un vietā precīzi.
Kā arī visas ekskursijas, izbraukšanas, ierašanās notika precīzi laikos pēc grafika.
4. Patika Polijas viesnīca kurā nakšņojām gan turp ceļā gan atpakaļ.
5. Lieliski bija tas, ka gan Vīnē gan Dubrovnikā bija dots pietiekoši daudz brīvā laika lai paši varam visu apskatīt.