Madonas slimnīca - Attieksme

Sen jau gribējās rakstīt par Madonas slimnīcas terapijas un NMP nodaļām. Tas ir ārprāts! Kāda attieksme? Kādi aizrādījumi... Kāda bezatbildība... Vai tad tik tiešām mēs vēl dzīvojam Padomju laikos, kad medicīnas darbinieks (neattiecas uz visiemMD) atļāvās pacientu nolamāt, aizrādīt ne ar konkrētu lietu saistītiem jautājumiem? Vai tad tik tiešām tā ir? Pārliecinājos, ka jā. Tā tas tiešām ir! Un ir vairāki piemēri! Sāksim ar terapijas nodaļu, kuras vadītāja ļoti gudra ārste(vārdā neminēšu) nemāk, vai pat, neprot apieties ar pacientiem, iepin ārstēšanas procesā kaut kādas atrunas, rupji runā ar pacientiem, vulgāri izsakās, dažreiz pat vispār nerunā, un reizēm pat liekas traucēta, ka pacienta tuvinieks viņai uzprasa, , Kāds ir veselības stāvoklis manai māmiņai?'' Dakterīte, , laipni'' atbild:, , Šobrīd negribu runāt, pienāciet rīt!'' Tas ir normāli? Tā ir attieksme? Cilvēks mērojis tālu ceļu no Rīgas, lai uzzinātu sava tuvinieka veselības stāvokli, bet dakterīte, , laipni'' rej! Nedod Dievs dakterītei pašai aizrādīt par lieku svaru, tūdaļ pacients, kas vispār nevar paiet - tiek izrakstīts no slimnīcas trešajā dienā pēc iestāšanās! Un sakiet lūdzu, kas tas par bardaku? Tā ir labākā slimnīca Latvijā, kura tika nesen nominēta par labāko? Tas vēl nav viss! Par terapijas nodaļu var rakstīt veselu romānu. 2.gadījums. Kā šajā pašā nodaļā apietas ar mazākumtautību cilvēkiem, jūs zināt? Šausmas. Tie nabaga cilvēki ārstu un māsiņu skatījumā ir vispār necilvēki. Ja pacients runā krievu, mēlē, tad nu ir, , vāks''! To pacientu jau ar nicinājuma vārdiem pataisīs par slimu! Un nesakiet, cienījamie ārsti, ka neviens no jums nav pabeidzis medicīnas izglītības iestādi Krievijā? Tagad mēs visi ļoti skaisti protam pārvērsties par hamelioniem- nomainīt ādu pēc izdevības! Riebjās! Un kas tad ir Hipokrāta zvērests? Tas kaut ko Jūsu darbā nozīmē, vai nenozīmē? Vai gadījumā tā nav tikai naudas saņemšana un cilvēku smadzeņu, , čakarēšana''? Apdomājieties, mīļie draugi, ja Jūs tā vēl var nosaukt. 3.gadījums. Neatliekamā medicīniskā palīdzība. (NMP) Nu, ja nebūtu tiešās saskares, neko neteiktu. Pacientei mājās paliek slikti. Aizbraucam uz NMP uzņemšanu pakonsultēties, ko lai dara? Vai pacients var būt mājās, vai jāved uz slimnīcu? Man saka viena ļoti apzinīga mediķe. Jā, vediet šurp, jo mazums kas var gadīties (trombs, insults utt.) Aizvedam pacientu uz uzņemšanu, piedodiet, visi stāv un, , bola'' acis! Māsiņa pie datora, , rij'' saldējumu un mēģina kaut ko bļuzņīt? Pacients nevar izkāpt o mašīnas. Pulkstenis rāda 23.30, visiem pie kājas. Es saku dēlam, skrien pēc ratiņiem... Ko jūs domājiet - acu boļīšana turpinās. Mēs kopā ielikām pacientu ratiņos, ievedām slimnīcā(labi, ka vismaz viena apzinīgā sanitāre durvis palīdzēja pieturēt). Kas tad tālāk? Kuriozi iz dzīves! Ienāca viens ārsts, konstatēja, ka tas nav viņa lauciņa darbs, aizdevās pēc terapeita. (atkal terapijas nodaļa) Ieradās terapeits A. Strods. Pulkstenis 23.45 Ārsts saka:, , Labdies!'', pats nesaprasdams, vai rīts vai vakars. Tālāk sekoja rupja tuvinieku izraidīšana no izolatora ar tekstu, , Ejiet ārā!'' Kaut ko runāja ar pacientu. Vēlāk saka māsiņai:, , Iedur viņai, , ketanov'' un, , diklofenāku''! (tās ir laikam vienīgās zāles slimnīcā, kuras visos gadījumos dur) Iedūra. (pēc tam pēpuse bija kādas divas nedēļas zila tikai no viena dūriena) Kamēr pacients atjēdzās es runājos ar ārstu. Neko īpaši paskaidrot nevarēja, un teica ar pavēles tekstu:, , Brauciet mājās.'' Tajā pašā laikā asinsspiediens netika izmērīts, temperatūra, kura mājās bija 39, 2 grādi, netika izmērīta. NU ITEN NEKAS! Kā atvedām ratiņos, tā arī ratiņos aizvedām! Acu bolīšana turpinājās. Ārsts tikai noteica, , Vediet pie ģimenes ārsta!'' Bet ģimenes ārste D.Kreicberga ir vēl, , tupāka'' nekā pats Strods! Pēc vizītes pie D.K. kļuva skaidrs, ka paciente uz sanatoriju varēs doties tikai tad, kad paliks par kropli, vai arī nokļūs, , koka kastē''. Nu un? Painjecējām Neirorubīnu, Diklofenāku un, , sūds un maza biška''! Tā arī viss sākas no jauna! Un cik tad ilgi tas turpināsies? Es nezinu, vai tikai mūsu dzimtai, , veicas'' ar Madonas slimnīcu? Nezinām... Esmu pārliecināts, ka ne tikai mums, , veicas''. Vienīgais gods un slava medicīnas māsai Baibai Safronovai! Cilvēks savā vietā, savā darbā, savā prestižā! Vienmēr atradīs vēnu, labu vārdu, un pacients izies no kabineta ar smaidu! Arī māsa Inese Cielēna ir tādā pašā statusā! Cepuri nost! Arī ārste neiroloģe Āzena ļoti jauka un laipna! Tik pat labus vārdus var teikt par radioloģijas nodaļas personālu. Vienīgais - otolaringologa māsiņu vajadzētu nevis atlaist no darba bet izsviest!!! Tāda rupja dāma vēl līdz šim netika nekur sastapta! Un nevajaga, cienījamie mediķi apvainoties! Mēs taču katrs godam padaram savu darbu un atspīdam savas Latvijas priekšā!