Aborti - Par izmainjam likumdoshana
Gribetu versties pie cilvekiem ar priekshlikumu rakstit priekshlikumu valdibai par izmainjam likumdoshana ar merki noteikt soda meru sievietm, kuras izdara abortu. Pie tam, sodam ir jabut tadam, kaa gadijumaa, kad noziegums tiek padarits vainu pastiprinoshos apstaklos ar ipsahu nezhelibu, jo bernins nevar izradit pretestibu. Vina kermenis, dziva cilveka kermenis, tiek saplosits gabalos: tiek norautas rocinjas, kajinjas no dzive cilveka... Butu mana vara, tadas sievietes augstako soda meru sanemtu bez runam! Un, tas atrunas par to, ka virieshi pamet sievietes, ka naudas var nebut pietiekami berna audzinashanai, neiztur nekadu krititku! Var but, tagad ekonomiskas lejupslides apstaklos iesim slaktet viens otru un tad taisnosimiem ar to, ka nav naudas normalai dzive?? Gulet mazak vajaga ar visiem pec kartas! Tapec ierosinu rakstit valdibai priekshlikumu, vakt parakstus un iesniegt valdibai izskatishanai! Ja mums pashiem nav tadas tiesibas, tad caur kadu organizaciju! Jo, patiesiba tas ir drausmigs noziegums, berns mirst drausmiga naavee... Nedomaju, ja kadam patiktu, ka vinam tiek norautas rokas un kajas...
Kam ir kadi priekshlikumi, kas man piekrit un kam ir kadas idejas, kaa labak paveikt to, rakstat man uz e- pastu. Domasim, ko var izdarit lietas labaa, lai reiz beigtu legalas slekavibas!
Комментарии (284)
Zini, man paliek interesanti. Tu ļoti augstu sevi esi novērtējusi. Pārāk augstu. Gnīda ir parazītiska kukaiņa aizmetnis. Atrodama lielāko tiesu cilvēka matainajā galvas daļā. Tava gnīda ir tavās smadzenēs. Tavā slimājā domāšanā. Cenšoties paturēt pēdējo vārdu, tu esi pati sapinusies savās pretrunās. Tev liekas, ka tava morāle ir ideāla? Tava morāle ir katastrofāla. Tu noliedz abortu, un uzspied negribētu dzīvi. Tavu prāt ir noziegums nogalināt embriju? Vai nav noziegums likt bērnam dzimt un nedzīvot bet eksistēt? Tu esi liela filozofe, nenoliedzami...bet kāda no tavas filozofēšanas ir jēga, ja tu neredzi realitāti. Kas notiek mūsu katra dzīvē. Kāda ir ikdiena, kādas ir mūsu problēmas, no kurām ļoti bieži atkarīga ir mūsu rīcība. Arī aborts ir rīcība, kuras pamatā ir kaut kāda problēma. Fiziska, vai morāla, vai materiāla...tas neko nemaina. Katras mātes pienākums, pirms dot bērnam dzīvību, ir padomāt par to vai būs iespējams viņam nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi. Ja tas nav iespējams, tad varbūt tomēr labāk nevajag. Tu vari vienīgi minēt, cik man ir gadu. Noteikti mazāk kā tev, tāpēc arī mana domāšana ir mūsdienīgāka. Tu centies salīdzināt šo laiku, ar pēc kara gadiem. Kāds absurds. Tas bija pagājušais gadsimts, kad bija cita morāle, starp citu, mazāk kvalitatīvas izsargāšanās metodes, nemaz nerunājot par aborta iespējām (kā zināms, pastāvēja tikai "krūmu"aborti). Un vēl, mana lielā filozofe, aborti ir pastāvējuši jau krietni pirms tavas un manas dzimšanas, arī tevis pieminētajā kara un pēc kara laikā. Sievietes to ir darījušas un darīs, patīk tas tev vai nepatīk. Un katru reizi, tam būs bijuši savi iemesli. Neņem ļaunā, bet tu esi ļoti vājš cilvēks. Tev nav drosmes pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Pārlasīju vēlreiz visus tavus komentus, un ir tam visam kaut kāds kreņķis tev apakšā. Žēl tevis. Ar šo laikam beigšu, jo kā saka: "gudrākais piekāpjas".
Ko tad darīt tām sievietēm kuras ir izvarotas? Dzemdēt to bērnu? Jūs slimas vai? Tai jābūt katras sievietes izvēlei, jo nelegāli to darīs tik un tā. Un nevajag domāt, ka es pati esmu taisijusi abortu, jo tā nav, bet pazīstu dažas sievietes. Palasiet vēsturi, kas notika krievijā kad aizliedza abortus. Un ko darīt tām kam ārsts pasaka ka jātaisa aborts, jo tas apdraud sievietes dzīvību, vai auglis neattīstās un piedzims slims. Tu tādu audzināsi?
Vai cienījamā "'psiholoģe"" nodarbojas arī ar pašanalīzi? Vai varbūt šī konspektu kladīte vēl ir tukša?:)
Vai Uh mēģina būt asprātīga? Nu jā, mēģināts nav zaudēts.
Hahah, es atļauju sevi vērtēt citiem – droši, diemžēl tavs viedoklis par manu personu man ir nesvarīgs un nevar būt objektīvs, jo pirmkārt ir balstīts uz tavu nepatiku pret manis rakstīto, otrkārt – neko augstu tevi nevērtēju vadoties, nevis no tā, ka tu domā savādāk, bet no taviem haotiskajiem secinājumiem, treškārt – vārdu izvēle arī raksturo cilvēku, starp citu – es vēl tevi neesmu apveltījusi ar palamām (hmmm, vai sākt?... :))
Es nezinu vai mana morāle ir ideāla, droši vien nav, bet kas tieši tev liek sašust par manu morāli šajā gadījumā? :) Es aizstāvu ko sliktu runājot par nogalētajām dzīvībām? Es uzspiežu negribētu dzīvi? Vai tas, kas ir dzīvs, negrib dzīvot? Es uzspiežu negribētu dzīvi bērnam? Bērnam nekas netiek prasīts. Tu varbūt apgalvosi, ka izkasītie bērni nemaz paši negribēja dzīvot? Kas attiecas uz to māmulītēm un tām negribētu dzīves, t.i. lieku bērnu, uzspiešanu. Hahaha, mazulīt, es jau kuro reizi runāju par atbildību, par nepieciešamību domāt pirms sex, nevis kaukt par sievietes tiesībām uz abortu pēc bezatbildīgas pārošanās. Jā, manurpāt nogalināt embriju ir noziegums. Un kādēļ tev liekas, ka nē? Es esmu filofofe, haha – bet tu manuprāt vienkārši pļāpa... :) Ko es neredzu mūstdienu dzīvē? Kādas tādas mežonīgās problēmas eksistē mūstdienu dzīvē, kas liedz sievietēm padomāt pirms pārošanās par to, lai neieņemtu bērnu, par savas bezatbildības iespējamām sekām? Krīze... sex laikā stādam izdevumu – ienākumu bilanci... : )) Aborts ir rīcība, kura pamatā ir ne nu gluži problēma, bet bezatbildīgs sievišķis, kas embriju uzskata par augoni, nevis augli. Aplūkosim tavas uzskaitītās problēmas. Fiziska problēma? Bērns at pataloģijām, izvarošana ir off topic. Morāla – hahah, morāla problēma – jā zema morāle, kas savas interes stāda augstāk par citas būtnes dzīvības vērtību. Materiāla – hahahaha, skatīt tālāk. :)) Vai kur skaisti vārdi - katras mātes pienākums, pirms dot bērnam dzīvību, ir padomāt par to vai būs iespējams viņam nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi. Es teiktu, katras normālas mātes pienākums pirms sex ir padomāt, ja paliksi stāvoklī – vai spēsi bērnam nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi. Hahah, pat izejot no manas pozīcijas, tu gramatiski esi noformējusi pareizi teikumu – domāt pirms dzīvības došanas, tikai jēgu tajā mēs abas ieliekam katra savu - tu uzskati, ka dzīvības došana ir saistāma ar piedzimšanas faktu, bet es arī ar to – ka auglis ir dzemdē. Kāpēc tavuprāt dzīvības došana ir saistāma ar piedzimšanu? Vai 8 grūtniecības mēnesī dzemdē esošais auglis nav dzīvība? Bet 5, 4 mēnesī? Ko ieviņa, kurā mirklī tiek dota dzīvība? :) Absurds ir runāt par kara un pēckara laiku? Hahaha, absurds ir runāt par grūtajiem materiālajamiem apstākļiem, salīdzinot tos materiālajiem apstākļiem tajā laikā. Materiālie apstākļi, tak ir viena no problēmām, kas liedz sievietei domāt pirms sex par sex iespējamām sekām : )) Tad bija cita morāle, piekrītu – sievietes nebija aizdomājušās tik tālu, ka augli jāsauc par augoni un jākasa no dzemdes ārā, kā jebkurš augonis no miesas... Mazāk izsargāšanās metodes tolaik – nu un, toties tagad pa pilno, bet abortu ar cik uziet... Aborti pastāv jau sen – hahaha, tas ir stiprs arguments – arī slepkavības, laupīšanas, utml., visi netikumi ir tik seni, cik pati cilvēce ir sena – un kas no tā, tādēļ tas viss ir attaisnojams? Tam ir bijuši savi iemesli – Grantiņam, u.c. droši vien arī ir SAVI iemesli darīt tā, kā ir darīts : ))
Piekāpjas ieviņa parasti vājākais, tas kurš jūt, ka viņu satrieks :))) Es pieņemu dzīvi tādu, kāda tā ir – ka ļautiņi bieži vien ir, atvaino – bet truli egoisti, kas sevi pasniedz par intelektuāļiem, labiem un sirsdskaidriem cilvēkiem :) Esmu dzīvē iekšā un nepieciešamības gadījumā ieņemu tādu vai citu nostāju. Esmu šeit, jo man patīk pavērot, kas notiek ar cilvēciņiem, kad to pašapmierinātības dīķītī iemet akmeni – piemēram, kad nav ko atbildēt uz jautājumu – kurā mirklī tiek dota dzīvība? Kurā mirklī no augoņa embrijs kļūst par bērnu? : ))
Haha, neesmu slīcinājusi nevienu dzīvnieciņu un esmu kategoriski pret to, bet laukos to dara pa labi un pa kreisi. Un neesmu teikusi, ka embrijs, auglis ir augonis. Tas tā.
Gribu teikt, ka varētu spriest kā pieauguši cilvēki un beigt filosofēt. Visas šitās muļķības par to, ka embrijs jau zina kādas puķes viņam patiks un jau mīl savu mammu - pupu mizas. Dievu vispār nav ko pīt klāt, tam nav ar to nekāda sakara, viss notiek dabiski - pārošanās rezultātā notiek apaugļošanās. Viss. Dabā arī notiek dabiskā atlase, kuru regulē "vecāki" - piemēram stārķi, ja zina, ka būs sūdīga vasara, tad jau izšķīlušos mazuļus met ārā no ligzdas, lai palikušos varētu pabarot. Un ko? Viņi ar būtu jāsterilizē?
Kāpēc tu, Haha, ja jau esi sieviete, visu vainu uzvel tikai sievietēm? A vīrieši nav vainīgi? Visiem ir zināms, ka Latvijas sievietes ir kompleksu māktas(vairums), tāpēc vīrieši manipulē kā grib ar viņām. Ja vīrietis uzstāj uz abortu? A ja jaundzimušam bērnam ir pāris mēnešu un mamma atkal stāvoklī? Viņa ne fiziski ne materiāli tam varbūt nav gatava un vīrs neatbalsta? Manu klasesbiedreni bijušo puisis bez liekām runām aizveda pie daktera un lika taisīt abortu, kad viņa palika stāvoklī, kaut arī viņa to negribēja, bet psiholoģiskais spiediens dara savu. Cik daudz bijuši gadījumi, kad kontracepcija pieviļ. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc tās sievietes nav jāapšauj un jāsauc par pēdējām kucēm un slepkavām. Haha, tev vienkārši tā nav gadījies, tāpēc nevari spriest objektīvi, bet subjektīvs viedoklis arī ir viedoklis - malacis, domā kā gribi, tās ir tavas tiesības, tikai kāpēc tu savu viedokli uzspied citiem? Jā, es arī neatbalstu tās, kas bez maz vai ik pēc meneša taisa abortus, jo uzskata to par kontracepcijas metodi, bet vairums sieviešu gados stāsta, ka reizi mūžā abortus ir taisījušas un tam bijuši savi iemesli - vecums, finanses, vīrs utt. Jā, es arī pieļauju domu, ka nepieciešamības gadījumā abortu uztaisītu, jo labāk, lai bērns ieenāk mīlošā ģimenē, kura spēs sniegt viņam visu nepieciešamo, nevis dzīvos kā kara laikā.
Atbildot uz Haha jautājumu - 1. Kurā mirklī tiek dota dzīvība? - Kad bērns piedzimst, tad tam tiek dota dzīvība. Tu zini, ka pat iet pieprasīt pēcdzemdību atvaļinājuma (56 dienas - B darbnespējas lapa) naudu var tikai nedēļu pēc dzemdībām, jo nav fakts, ka bērns būs dzīvotājs. Viņu neviens vēl nopietni neuztver. 2. kurā mirklī tiek dota dzīvība? Kurā mirklī no augoņa embrijs kļūst par bērnu? - embrijs nevienu mirkli nav augonis. Kur tu rāvi tādas muļķības? Ja nezini, tad uzjautā dakterim. Un auglis kļūst par bērnu, kad piedzimst. Uzprasi jebkuram ārstam - tev atbildēs, ka tas NAV bērns, kas ir vēderā, bet gan auglis. Jādomā racionāli, nevis jāmētājas ar no gaisa pagrābtām frāzēm, ka embrijs grib dzīvot. Viņš negrib dzīvot, viņam ir instinkts - baroties, kā rezultātā viņš aug.
Par kroplīgiem bērniem bērnunamos - neko neteikšu, jo tam nav nekāda sakara ar abortiem, tie parasti nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Un ja Haha saka, ka viņi grib dzīvot un ir laimīgi, ka dzīvo, tad iesaku paskatīties krievu dokumentālo raidījumu "Профессия - репортёр", kur šie bērni saka, ka nesaprot priekš kam dzīvo, bet sev galu darīt nevar, jo katrā cilvēkā ir ielikts pašsaglabāšanās instinkts.
Paldies, par racionālajām atbildēm. Īstens racionalitātes triumfs hahahaha.. :)
Hahaha, var jau lietot vārda izkasīts vietā vārdu operācija, vārda augonis vietā vārdu embrijs, ja tev šķiet ka tas ir muļķīgi... Lai gan, ja tajā veidojumā, kas ir ķermenī, nav dzīvības, tad tas ir augonis., kādēļ nē..., bet lai būtu - embrijs. Tas skan piedienīgāk, ne tik netīri, vai ne? Estētika ir svarīga lieta cilvēkam. Tas arī tā. :)
Runāsim kā pieauguši cilvēki, tas ir - man jāpiekrīt tev? : )
Zīdainis arī nezina kādas puķes viņam patiks un vai mīl savu mammu. Vai zināšana par puķēm, jeb respektīvi savas esamības apziņa, tas ir kritērijs, kas atšķir cilvēku no nekā? Esamības apziņa esot tad, kad bērns pasaka - es, es pats vai es gribu... un tā pat nav nedēļa pēc dzemdībām, tas ir krietni, krietni vēlāk.
Dievu līdz šim arī neesmu pinusi klāt, lai gan tam ticu un viņš ir teicis, ka neviena dzīvība nepieder citam vai pašam, starp citu - dzīvību atņemt var katrs, bet tava dabiskā pārošanās citreiz notiek - bet dzīvības kā nav tā nav, lai kā nepārotos un negribētu to radīt... Nogalinat var katrs, bet vai radīt? :) Nu bet labi - šo jautājumu atliekam. : )
Dabā notiek dabiskā atlase un viss - hmmm, vai man būtu jāsaprot kā cilvēks ir prasts dzīvnieks dzīvnieku pasaulē. Dzīvnieks, kas ēd, izkārnas, pārojas, dzemdē, mirst... :) Jauka ainiņa - dzīvnieki ļoti reti jūt kādam līdzi, ne ar kādiem īpašiem morāles izvērtēšanas jautājumiem viņi neaizraujas - tad jau man jābūt pofig arī par jebkādām citu cilvēku jūtām, vērtībam, dabiskā izlase nozīmē arī to, ka es varu apēst, nogalēt jebkuru, kurš man traucē vai pat nepatīk, ne mirkli neiejūtoties otra vietā, ne mirkli nedomājot par otru... Vai tas tā ir un ir o.k.? Tā ir tā pieaugušo cilvēku morāle un pareizā kārtība? :)) Lai pasaule pašķiras, es nāku un darīšu to, ko gribēšu, vājākais mūc - es esmu stiprāks un tevi samīšu, iznīcināšu! :)))
Un cik tad daudzi ir bijuši gadījumi, kad kontracepcija pieviļ, ja tā tiek lietota pareizi, nevis nevērīgi? Cik man zināms procents ir pat ļoti niecīgs.
Es esmu sieviete, bet man ar kaunu jāatzīst daudzu sieviešu vārdā, ka cilvēki vispār un sievietes man šķiet biežāk kā vīrieši meklē, ko pie savām kļūdām vainot - vīrieti, valdību, banku, kaimiņu, vēju galu galā :) Lēmumu - izdarīt abortu, vienmēr galarezultātā tomēr pieņem sieviete. Hahaha, vīrietis ar varu aizgādā sievieti pie ārsta, uzliek uz galda, utml., ļaunie vīrieši, manipulātori... hahaha, nu bet ko tad jūs ar tiem ļaunajiem guļat, saucat viņus par mīļotajiem vīriešiem, pēcāk pēc šiem briesmīgajiem vardarbības aktiem turpināt ar viņiem kopdzīvi? ...Ah tad vīrieši redz pie visa vainīgi, jo viņi apaugļo nabaga sievietes, un tapēc sieviete mierīgi var ieņemt vājo nevainīgās dūjas pozīciju, cik ērti... : )) Krieviem ir tāds teiciens - jesli sucka nezahocet, to kabel ne vskocet, lūk ko es tev varu pateikt par vīriešiem, sievietēm un labprātīgo sex. Bet tas ir jautājums par attiecībam, par spēju runāt ar savu vīrieti, par kopējuplānu izveidi, saskaņu, nevis jautājums par to, vai aborts ir slepkavība.
Jāapšauj? Nē, ne tik vardarbīgi, bet par slepkavām - jā, es uzskatu, ka par slepkavām var saukt. Es savu viedokli neuzspiežu, viedokli nevar uzspiest - nav mana vaina pie tā, ka tev ir netīkami lasīt to, ko es rakstu. Es vienkārši pie šīs kutelīgās tēmas uzdotu šos dažus jums nepatīkamos jautājumus, necenšoties tos maskēt aiz pieklājīgām frāzēm, bet atsedzot visā neglītajā kailumā - un par ko tad jūs sašutat, ja jau manis rakstītais ir tāds absurds? :)))
Iemeslu savai rīcībai var atrast vienmēr, pie jebkādiem apstākļiem, bet cik pamatots ir tāds iemesls? Ja daudzi to ir darījuši, vai tas atbrīvo mūs katru atsevišķi no individuālās atbildības?
Ja embrijs nav dzīvība, kādēļ neatbalsti tās, kas katru mēnesi taisa abortus, kāda ir atšķirība, starp to, kas 1x un to kas 7x? Kāpēc tad pati nosodi tos, kam aborts ir regulāri? Ja embrijs nav dzīvība, tad kāda nozīme skaitam? Ja embrijs ir dzīvība, tad tā nav slepkavība? :)
Bērnam tiek dota dzīvība piedzimstot tu raksti. Skaisti, tad jau tu atbalsti arī to, ka jebkurā grūtnicības mēnesī sievietei taisa abortu pēc viņas velēšanās? Jā, Toony? Vēderā esošais auglis nav bērns, teiks jebkurš ārsts... Jebkurš Toony? :) Abortus taisošais ārsts, noteikt tā arī teiks - tāds peļņas avots... :)) par pārējiem - to nu tu nezini... Kāda ir pieļaujamā attieksme pret augli?
Vēl nedēļu dzimušu bērnu neviens neuztver nopietni? Ei, nu ei... šajā jautājumā tev nepiekritīs ļoti daudzi cilvēki.
Jādomā racionāli raksti, nevis no gaisa pagrābtām frāzēm... Bet Toony, hahaha - vai tu gribi dzīvot vai tev ir instinkts? Zīdainim ļoti ilgi ir instinkti, jo izpausmes - es gribu, es esmu parādās ar apziņas parādīšanos. Bet Toony, tad senā Ķīnas metode ar der, ja jau tas, kas nu tas ir piedzimis, vēl nav uztverams nopietni? Vai ne, Toony? : ))
Lai bērns ienāk mīlošā ģimenē... un to raksta sieviete, kas raksta, ka tas, kam nav apziņas, ir nekas... Vai būtu jāsaprot, ka rēķināsies ar bērnu tikai tad, kad viņš būs pie apziņas? :)
Dzīvot grib gandrīz visi, kas ir dzimuši - griba dzīvot ir tas pats pašsaglābašanās instinkts, tikai ar apziņu apzīmēts.
Par laimi un kroplīšiem - garants tam, ka kāds būs laimīgs, nav arī esot pie pilna galda un labas veselības, piemēru netrūkst, laime ir sajūta, ko ietekmē pārāk daudz kas. Pie tam, ne tu, ne es nezinam - kurš ir un kurš nav laimīgs, vienam vēders pilns un laimīgs, citam vajaga šo, to un vel kaut ko un tāpat nav laimīgs.
Kļūdies, kroplīši dzimst arī veseliem, izglītotiem cilvēkiem labvēlīgās ģimenēs, no tā pasargāts nav diemžēl neviens...
Nē, es neuzskatu, ka tev jāpiekrīt manam viedoklim, es tikai uzskatu, ka nav jāmētājas ar kaut kādu pretabortu propagandistu frāzēm. Neesmu redzējusi nevienu statistiku vai medicīnisku pētījumu, kas norādītu uz embrija gribu dzīvot. Neesmu teikusi, ka embrijā nav dzīvības, bet uzskatu, ka sievietei ir tiesības izlemt saglabāt šo dzīvību vai nē. Dažādu apstākļu dēļ. Pati pat ne uz mirkli neaizdomājos par abortu, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, bet manis pēc - lai citas dara kā grib. Es nezinu kāpēc sievietes dzīvo ar tādiem briesmīgiem vīriešiem - es viņām galvā nelienu, dzīvot viņas nemācu, pati ar tādiem vīriešiem dzīvojusi neesmu.
Ne tikai abortu veicēji nesaka par augli "bērns", tā dara visi ārsti, kam ar to ir saskare. Jā, no cilvēcīgā viedokļa mēs to uzskatam un saucam par bērnu jau no ieņemšanas brīža un pēc piedzimšanas tas ir svarīgākais, kas var būt, bet augstāk es biju minējusi to no likuma puses, nevis no emocionālās.
Haha, negribu komentēt katru tavu teikumu, jo tam nav jēgas, jo tik un tā katra paliks pie sava viedokļa, man tikai 2 jautājumi tev:
1.Vai tev ir bērni?
2. Vai tu esi veģetāriete?
Bet es uzskatu, ka ir par šādām lietām jārunā - nevis jāmētājas ar pretabortu propagandistu frāzēm, kā nicīgi piezīmē tu, bet ir jārunā par to, kas īsti aborts ir - visā tā neglītumā.
Neesi redzējusi staistiku par embriju gribu dzīvot, heheh - vai esi redzējusi statistiku par zīdaiņu gribu dzīvot?
Embrijā ir dzīvība, bet sievietei ir tiesības izlemt vai tai turpināties... un par zīdaiņa tiesībām tad jau pēc analoģijas arī sievietei ir tiesība izlemt - vai tam turpināt dzīvot. Dāžādu apstākļu dēļ. Jebkuru apstākļu dēļ :)
No cilvēcīgā viedokļa mēs to saucam par bērnu, bet tas nav bērns... hahah, kas ir cilvēcīgais viedoklis? Mēs to - augli, embriju, bērnu varam saukt kaut vai par jāņtārpiņu, bet tas nemaina būtību - tajā ir dzīvība un kāds atālujas pieņemt lēmumu, ka tajā vairs nebūs dzīvības - tas no bērna kļūs par līķi, maitu, abortu paliekām... saucam kā gribam, vai mainās būtība? :))
Ak tad no likuma puses tas nav bērns... Ko neteiksi - likums šodien viens rīt cits, likumus pieņem cilvēki, sanāk - ka slaktējam nost jo likums atļauj, nebūtu likuma - neslaktētu. Jauka loģika :)
Briesmīgie vīrieši.. tie, kas ved sievas pie ginekologa ar varu, piesien pie galda... tu ar tādu nedzīvo, bet vai daudzus pazīsti? :)
Par jautājumiem man. Lēts triks Toony, lēts... :) tava vēlēšanās kaut ko uzzināt tuvāk par manu personu netiks apmierināta, jo 1) man nav publiski internetā jāizpauž kaut kas par savu dzīvi vai dzīvesveidu; 2) es pieņemu, ka šādā veidā, no polemikas par konkrēto jautājumu - tu vēlies pāriet uz manas personības kritiku :)) 3) abiem taviem jautājumiem nav nekāda sakara ar jautājumu - vai aborts ir slepkavība, sekojoši atgiežamies pie 2) mana augstāk izdarītā secinājuma :)))
p.s. Jā, katrs paliksim pie sava, tas tiesa.
Bet kamēr sievietes domās līdzīgi tev, abortu satistika zudumā nu gan neies ... un te nav jautājums par to, vai tev ir bijis vai nav bijis aborts, nav nepieciešama tava taisnošanās - es ne mirkli nedomāju par abortu, utml. Tas ir skatījums uz dzīvi, kas diemžēl ir novērojams daudzām sievietēm - Dieva nav, atbildības nebūs, morāle ir izplūdis jēdziens, likums atļauj, embrijs nav nekas, kamēr nav dzimis - un tad jau arī aborts nav nekas. Tu man pārmet, ka es mētājos ar pretabortu propogandistu frāzēm, nu tad es tevi varu apsveikt - tu nodarbojies ar abortu reklamēšanu, pašai to diez vai apzinoties. Tavi kautrie - aborts nav jau nekas labs, es neatbalstu vairumā... bet vispār tas arī nav nekas slikts, ja sievietei vajaga, tam taču ir iemesli... es saprotu...
jeb citiem vārdiem - uz priekšu sievietes, aborts ir nieks, iemeslu atradīsim rezumējot saka Toony.
Mani jautājumi nebūt nebija domāti, lai kaut ko par tevi uzzinātu - mani tava personība absolūti neinteresē. Šos jautājumus es uzdevu, lai izdarītu šādus tādus secinājumus, kā piemēram - ja tev nav bērnu, tad tu vispār nejēdz par ko runā. Ja tev ir bērni, tad man prieks, ka vari dot viņiem visu to labāko, ja jau pieļauj domu, ka var pieteikties vēl kāds. Vienkārši pats par sevi rodas secinājums - vai nu tu esi galīgi jauna maksimāliste, kurai nav sapratnes par bērniem vai gados veca dievticīga tantiņa, kurai vairs bērnu nebūs, tāpēc atļaujies nosodīt citus. Par veģetārismu jautāju, jo iepriekš tu kaut ko minēji par to, ka ja esam par kādu stiprāki tas neļauj mums tos vājākos slaktēt - vienkāršo jautājums ar cik tīru sirdsapziņu tu ēd gaļu? Tā jau var filosofēt līdz nemaņai, bet patiesībā viss ir daudz vienkāršāk - likums abortus atļauj, tāpat kā citās valstīs likums atļauj izpildīt nāves sodu (atņemot dzīvību jau tādam cilvēkam, kas pilnīgi apzinās dzīvi), citās valstīs ir atļautas narkotikas, ir atļauts audzināt bērnu homoseksuāļiem un tādiem arī precēties, lai cik tas viss mums nebūtu nepieņemami. Toties mums valstī likums atļauj veikt abortus, bet aizliedz nogalināt cilvēkus, a cilvēks, redz, skaitās tas, kurš jau ir piedzimis. Un kamēr šodien tā ir, tikmēr cilvēki darīs to, kas atļauts. Es nereklamēju abortus, bet uzskatu, ka tos var veikt, ja sieviete uzksata to par nepieciešamu dažādu apstākļu dēļ, bet ne jau tāpēc, ka "ups, atkal iekritu". Un vīrietim sieviete nav jāsien pie galda, lai liktu veikt taisīt abortu - ne visas ir tādas, kas var pastāvēt par sevi, tāpēc viņas uztrauc vīra/vecāku/sabiedrības viedoklis un ja tas mazais pieteicies nelaikā, nu tad izeja ir tāda kāda tā ir.
""Toony"' un "'Ieva"", jauniņas un nepieredzējušas izklausaties jūs abas. Jo tālāk ejat, jo vairāk sapinaties savos apgalvojumos. Donskihots un sančopansa:))
Šitā turpinot, sevi parādījāt kā neinteresantas personības, mēģināt paniski atkost- sarunubiedrs ir vīrietis vai sieviete, precējusies vai vietuļa, jauna vai veca, ar bērniem vai bez..., lai izdarītu secinājumu par klātesošo un "'tupa""malt vienu un to pašu.
Hmm, bet visu cieņu par sarakstītajiem palagiem:))...Nu, Haha:) ņe vkonkurencii:)
Uh, nu tagad ir tava kārta izpausties. Dari to pietiekoši augstā līmenī, lai neradīdu par sevi Donskihota vai Sančopansas iespaidu. Tikai gan Haha, gan Uh derētu atcerēties, ka pasakām mūsdienās vairs neviens netic. Toony, visu cieņu.
Hahah, nu bet tavas jau sniegtās atbildes attiecībā uz jautājumiem par manu personu arī liecina par to, ka tu izmisīgi meklē iemeslu kā nosodīt mani, lai šādā veidā aizietu no tev nepatīkamā jautājuma – vai aborts ir slepkavība. : )) Tu vari pieņemt, ka es esmu jebkas, tikpat labi es varu pieņemt un domāt jebko par tevi, bet tas neiespaido jautājumu – vai aborts ir slepkavība. : )) Par veģetārismu – tā ir atkal pavisam cita tēma – jautājums par sirdsapziņu citā aspektā un atkal ar mērķi atrast trūkumus manī, tādi ir – esi mierīga, neesmu perfekta : )) Bet kādēļ nepārtrauki aizej no jautājuma un nerunā par tēmu – piemēram, man ļoti interesanti bija lasīt tavu iepriekšējo apgalvojumu, ka auglis tā ir dzīvība, bet sievietei ir tiesības izlemt vai saglabāt... Ja mēs izlemjam, ka kādu dzīvību nesaglabāsim, cilvēka dzīvību nesaglabāsim un attiecīgi rīkojamies, tā nav slepkavība? Toony... Kā tad ir? :))) Par to, ka cilvēks kļūst par cilvēku tikai piedzimstot, neko sev - bet aborts 7 grūtniecības mēnesī tomēr neatļauj veikt arī likums, kādēļ – tas taču pēc tavas sapratnes ir tikai auglis – nothing special – tikai recekļaina masa, kas barojas... Tu domā, ka jebkurā grūtniecības laikā varetu veikt abortu? Ja nē, kurš ir tas atskaites punkts, kad nē?
Un likums, Toony – likums atļauj! Es neapstrīdu to, ka likums atļauj veikt abortu un to, ka tas tiek darīts, neatkarīgi no manas pozīcijas, bet mēs runājam par to – vai tas ir pareizi. Ja likums kaut ko nosaka – tev aizliedz, vai atļauj tas nozīmē, ka tu pati nedomā par to, kas ir labi un kas ir slikti, ka tev nav iekšējāš vertību sistēmas? Tu vienmēr esi gatava akli iet pavadā likumam un darīt to, ko tas liek vai atļauj? Pat neaizdomājoties par to, vai tas ir pareizi vai nē? Apsveicu, nu tādus pilsoņus vajaga jebkurai valstij –sevišķi tādi ir cieņā represīvajiem režīmiem. :))) Cilvēciskajā sarunvalodā viņus nereti sauc par vadāmo aunu baru. Ja likums atļautu zīdaiņus slīcināt, tu to darītu ar mierīgu prātu, jo likums tev to atļautu, vai tā?
Ko nozīmē bet ne jau tāpēc, ka "ups, atkal iekritu", bet nepieciešamības dēļ – kāda starpība, ja auglis ir nekas, ja aborta izdarīšana nav slepkavība? Pie vienas vietas tad – 1x vai 5x...
Par nāvessodu, neaizmirsti, ka tas ir sods, ko piemēro par cilvēka izdarīto nodarījuma, pie tam par smagu nodarījumu, visādā citādā gadījumā apzināta dzīvības atņemšana tiek uzskatīta par slepkavību.
Pēc būtības, tu tomēr reklamē abortus. Kārtējo reizi, tev liekas – ka kaut ko noaucot citā vārdā, tas izmaina būtību. Katrs mans uzrakstītais teikums ir antireklāma, katrs tav ir reklāma, viedokļa paušana pozitīvā vai neagtīvā veidā arī ir reklāma vai antireklāma. Ja tu pasaki kādam – tas restorāns ir slikts, tā ir antireklāma, ja tu pasaki – tas ir normāls vai labs, vari iet – tā ir reklāma. Āaaaa, :) skaidrs, bet arī šajā gadījumā tā nav tava vaina – viņa mani, tobiš es, izaicināja!! Es pati nekad neko tādu!! : ))) Nu es ceru, ka tu vismaz miskastes maisiņus izplati, vai kā savādāk tev no šī abortu biznesa kāds santīms atlec, savādāk par velti, tikai idejas vārdā sekmēt abortu biznesu... : )) Labi atstrādātu un domājams krietni ienesīgu biznesu.
Es, piemēram, esmu dzirdējusi no sev pazīstamām sievietēm par ginekologiem, kas tikko sievietei parādās problēmas pa sieviešu līniju - nespēja iznēsāt, ieņemt, neizprotamā kārtā regulāri iztrūkst mēnešreizes, veidojas cistas utml., kratās no šādu sieviešu ārstēšanas nost, velta konsultācijai pa 5 min., ja agrāk cēla mobilo, tad vairs nē, utml., bet ar tām, kam viss o.k., čalo pa min.20 - skatās bērnu foto, utml., ko iespringt uz slimo ārstēšanu - tām, kam viss o.k., piedzemdēs tāpat, dabīgs process, bet nāks vesels bars ar abortu veicējām, sagaidi tās ar platu smaidu, kasi tik ārā un skanošais birst kabatiņā :)) A Toony vēl bezmaksas reklāmu sniedz : )) Nu tas tā, starp citu un cita tēma.
Uh, ja jau gaidu bērnu un neesmu padsmitniece, tad laikam man ir gan pieredze gan nojausma par ko es runāju un nekur nepinos, tikai paskaidroju savu nostāju. Es vispār te nevienam neko necenšos pierādīt, tikai nesaprotu, kur var būt tik aprobežots, ka pasaka "sterilizēt" un "nāves sodu" tādām, kas veic abortus.
Haha, tu esi sākusi vienkārši filosofēt jau bez kādas loģikas, tāpēc lielāko daļu pat laidīšu garām, jo mans mērķis nav tev kaut ko pierādīt, vienkārši man ir interesanti padiskutēt. Es neesmu teikusi, ka aborts nav slepkavība, bet arī apēst vistiņu/cūciņu/gotiņu ir slepkavība. Nu un? Kā pati saki - neesam perfekti. Kāpēc nevar veikt abortu 7 mēnesī? Nu tāpēc, ja tu būtu bijusi stāvoklī, tad zinātu kāda starpība ir starp 1-3. mēnesi un 7. mēnesi. 7.mēnesī maqzulis jau kustās un to var ne tikai just, bet arī redzēt - kā no vēdera izspiežas kājiņa vai kas tur vēl. Jā viņš piedzims 7.mēnesī tad būs dzīvotspējīgs. Tikpat labi var mest zīdaiņus mistkastēs, ko daža laba arī dara. Teikšu godīgi - es NEZINU, kā sieviete var vispār izlemt taisīt abortu, jo pašai tā nav gadījies, es neuzskatu to par pareizu, bet arī nenosodu. Un viss. Un es neslīcinātu zīdaiņu, ja to atļautu likums tā kā man nav būtiski darīt visu, kas ir atļauts - netaisu abortus, neslīcinu kaķēnus, nemīlējos ar sava dzimuma pārstāvjiem, ja aizbraukšu uz Holandi, tad zāli nepīpēšu un ar citu sievišķi neprecēšos. Kas kuram ir nepieciešams, kas kuram ir pieņemams. Tev tikai būtu jāaizdomājas tiktāl - kādi ir iemesli abortiem, nevis tagad visas nolīdzināt kā vienu un piedāvāt viņas sterilizēt. Tu tikai kaut ko virspusēji izlasi un sāc filosofēt. nemaz neiedziļinoties un necenšoties saprast, ko esmu gribējusi teikt. Es neesmu filosofs, tāpēc priekš manis tās ir tukšas skaņas, es te bārstos ar faktiem, ar vispārpieņemtām domām, a tu filosofē kaut ko par to "kā būtu, ja būtu". Nu tu vari turpināt, mans mērķis nav tevi apstrīdēt, a tu - tāda sajūta, ka sit kāju pie zemes - tevi dzīvē laikam neviens neuzklausa un tev ir ļoti svarīgi citus pārliecināt par savu viedokli (kurš varbūt arī ir pareizs, bet nu pārāk kategorisks) - lūdzu, es tevi neierobežoju, turpini vien un es pat nenoniecinu tavas domas (kā dari to tu) un man pat doma neradās, ka tu vīrieti esi redzējusi tikai pa TV (kā te daži minēja) un es tevi netaisos aizskart, apsaukāt un teikt, ka tu domā galīgi garām, jo uz pusi es tev piekrītu - es neatbalstu abortus kā tādus, bet neatbalstu arī to, ka bērni ir negribēti.
Jā, Haha tu vari nogalēt un iznīcināt katru kas tev nepatīk! Cilvēks ir dzīvnieks tikai viņu par cilvēku padara sabiedrībā valdošie principi, morāles normas kas tiek iekļautas likumos. Ja tiktu izveidots sabiedrības modelis ārpus, kaut kur uz kādas salas ar indivīdiem, kas visu mūžu turēti ārpus sabiedrības, tas arī notiktu viņi ēstu, izkārnītos un pārotos, dzemdētu un mirtu.
Morāles principus nosaka sabiedrībā kuras daļa tu esi un ja sabiedrība saka ka aborts tas nav nekas slikts, tad arī katrs konkrētais sabiedrības indivīds asimilēs šo nostāju. Nevis sievietēs ir vaina, ka viņas taisa abortu, bet gan sabiedrība, kas to nenosoda. Un sabiedrība pašreiz ir uz ļoti slidena ledus morāles vērtību ziņā, ja reiz homoseksualitāte tiek atzīta par normu un tās pozitāvais nesums sabiedrības labā atbrīvojot sabiedrību no nelaimīgiem un atšķirīgiem tās indivīdiem, padarot viņus par normāliem sabiedrības acīs, tad aborti ir līdzvērtīgā situācijā. Galvenais vadmotīvs sabiedrībā vairs nav kanonu ievērošana, dotā vārda turēšana un cieņa pret citiem sabiedrības locekļiem, bet gan par vadošo motīvu ir kļuvusi visatļautība, tā sakot "esmu galvenā persona un par citiem man nav jāuztraucās, man ir svarīgs tikai mans komforts, manas vēlmes un tiesības" par pienākumiem aizmirstot diemžēl. Paskatieties kaut vai kas notiek mācību iestādēs, skolotājs vairs nedrīksts izmantot leksikā tādus izteicienus, kā tu esi slinks, tavas atzīmes ir sliktas, kāpēc tu neesi izmācijies, jo redz mazajam rezgalim, kas basto un nepilda savus kā skolnieka pienākumus var nodarīt morālo traumu, grib ieviest mācību sitēmu kur tikai 2 reizes gadā vienā priekšmetā būs ieskaite un atzīme visu pārējo laiku atzīmes nav paredzētas un vienīgais, kā vari vērtēt viņu ir teikt "šodien tev sanāca labāk nekā vakar atbildot tēmu".
Ja sabiedrība kopumā nesapratīs, ka aborti ir slika lieta, tad to nepieņems arī katra sieviete individuāli, jo pēc tiesību principa ir atļauts viss kas nav aizliegts, respektīvi, kamēr nemainīs sabiedrības nostāja konkrētos jautājumos, tikmēr nekas nemainīsies. Līdzīgi, kā ar morālies principu, ka vecam cilvēkam sabiedriskajā transportā ir jādod vieta, mūsdienās tas notiek ļoti reti, jo sabiedrība neizsaka publiski savu nosodījumu, atceros kad biju maza, ja kāds neiedeva vietu tantītei tad bezmazvai viss troleibus šo jauniet nolamāja, tagad sen to neesmu redzējusi.
Runājot par bērniem invalīdiem, kuriem ir visādas pataloģijas, protams apzinīga māte netaisīs abortu, jo bērns ir Dieva dāvana, kamēr māte var tos ratiņus stumt un rūpēties tikmēr ir labi, bet cilvēki noveco un ar laiku paliek grūtāk un grūtāk un tad kad tā māte nomirst šis nabaga neprātīgais paliek viens un valsts aprūpe, tas nav nekas labs un tāpatās viņš eksitē līdz savu dienu beigām, kādā pussagruvušā pansionātā, vai nebūtu humānāk, ja tiktu veikts aborts un šī sieviete pēcāk piedzemdētu normālu bērnu????? Vienīgais kas šajā diskusijā sitās pret sienu ir Haha un viņas dzēlīgais palīgs Uh, jo uzskata sevi par vienīgajiem, kas var apgaismot mūs tumsoņas. Tik pat labi varētu strīdēties, kas bija pirmais OLA VAI VISTA.
Nu tad beidzot es bezmaz vai izspiedu piekrišanu, ka aborts ir slepkavība, lai gan sākumā locijies gan tā, gan šitā un to noliedzi, paskaties savu rakstīto augstāk... sašutumu, kā sievietes var saukt par slepkavām : )) Taču tūlīt pat atkal sagaidu kaut ko tipa, nē tomēr nav... Jautājums par aborta veikšanu 7 mēnesī bija retorisks, ne jau burtiski jāuztver viss rakstītais.
Bet pateikt – sterelizēt var tikpat viegli, kā otram pateik – lai slepkavo – kurš ir aprobežotāks izejot no nodarīto seku un morālo vērtību pozīcijas? :) Un sterilizēt nevis kā soda veids, bet kā preventīva darbība – kāds tad ļaunums rodas no sterilizācijas un kāds no slepkavības? :))
Hahaha, Seneka ir teicis, ka filozofija ir zināšanas par labo un ļauno. Loģika ir zinātne par spriedumiem, patiesības meklējumi balstoties uz likumsakarībām. Tāpēc Toony, tev par izbrīnu es teikšu – ka manos jautājumos un likumsakarību meklējumos caur jautājumiem ir krietni vairāk atrodama loģika, nekā tavos izteikumos: man šķiet, nu vajadzētu, nu bet kā tā var... Padoms tev tāpat kā Ieviņai – nelieto vārdus, kuru nozīme tev nav zināma, pēc būtības loģika un filozofija ir tuvas, tikai slēdzienu izdarīšanas metodes dažādas.
Tu raksti, kas kuram ir nepieciešams, kas kuram ir pieņemams. Lai ļaunums triumfētu ir nepieciešams vienīgi tas, lai cilvēki sēdētu rokas klēpī salikuši ir teicis Edmunds Bērks. Grantiņam bija nepieciešams pārgriezt meitai kaklu, piemēram, viņam tas bija pieņemams.
Pēcāk raksti - es neatbalstu abortus kā tādus, bet neatbalstu arī to, ka bērni ir negribēti. Perfekti, jeb citiem vārdiem, es nezinu kā vajaga, ir labi ta kā ir. Nav vērts turpināt – es tevi uztveru, kā runājošu augu bez saknes, kur plūst ūdens, tur tu pamatā tiec rauta līdzi. Tas pats Edmunds Bērks ir teicis, lai lietotu paša saprātu, ir nepieciešama apskaužama drosme. Es labāk esmu kāda skatījumā aprobežota kategoriķe, nekā mērena demagoģe, demagoģe – kas izliekas nemanām vai nespēj saskatīt pirmcēloni abortiem – ka sievietes bezatbildīgi izturas pret sex sekām. Tā vietā par abortu iemeslu tiek minēts pilnīgi jebkas, kad sekas jau iestājušās - ir gaidāms bērns. Gan neapmierinoši materiālie apstākļi, pārāk veca, pārāk jauna, lai dzemdētu, nav vīra, nav tā vai šitā – iemesls atradīsies vienmēr, bet vārds - morāle, ir jēdziens, ko staipam pēc nepieciešamības, negrozāmu vērtību nav. : ) Es izlasīju visus tevis uzrakstītos iemeslus un nevienu no tiem neatradu par iemeslu par kuru nevar sieviete padomāt pirms sex, nevienu. Tad cik dziļi lasi tu – “racionāliķe pēc pašas vārdiem”, ja nevari atbildēt – kas liedz domāt par sekām pirms rīcības? Jeb nu tev patīk pēc principa aizstāvēt abortus? Varbūt ne visas sievietes var padomāt, tāpēc viņas aizstāv Toony?...
Neko sev, Toony uzskata, ka ar faktiem bārstoties, bet es neauglīgi filozofējot un neiedziļinoties iemeslos... A, kur ir kaut viens fakts Toony? Vai tu maz zini, ko nozīmē vārds - fakts? Es esmu izcēlusi pirmcēloni, pamata cēloni – tu runā par “otmazkām”. Diskusija paliek neauglīga, tu nelieto vārdus vispāratzītā nozīmē, ja mēs paši piešķiram kādai lietai savu apzīmējumu, jēdzienam savu skaidrojumu un tad uzskatām citus par aprobežotiem, kas neķer vilni kopā ar mums, tad tā arī japaliek uz sava vieduma omulības saliņas...
Hahaha, pēc analoģijas - tik pat labi tu varētu turēt rokā banānu un pati priekš sevis izdomāt, ka to sauc par apelsīnu, tad man rakstīt - apelsīns ir dzeltens un garš. Un man būtu jāķer vilnis, ka tu vispār runā par banānu... :))) Atvaino, bet mūsu saraksti es ar savu aprobežotību redzu tieši šādu.
Redzi Liene, tu visā savā it kā loģiskajā rakstā nonāc pretrunā pati ar sevi. Raksti, ka nevis sievietēs ir vaina, ka viņas taisa abortu, bet gan sabiedrība, kas to nenosoda. Liene, sabiedrība ir cilvēku kopums, nevis abstarkta fikcija. Abortus veic konkrēti indivīdi, nevis sabiedrība. Sabiedrības nosodījums ir tikai viens no ietekmes līdzekļiem, vēl pie ietekmes līdzekļiem ir pieskaitams tas pats sods...
Bet morāle... kopš ateisma uzplaukuma tās robežas ir ļoti izplūdušas. Sakot, ka vainīga ir sabiedrība ir līdzīgi, kā saka Toony – ka vainīgi ir vīrieši... tiek meklēti vainīgie kaut kur ārpusē.
Es piemēram nosodu abortu un sievietes – konkrētu indivīdu, kas to veic, Toony ne īpaši nosoda indivīdu, bet nosoda mani, arī tu pati jau šķiet nosodi mani vismaz beigu daļā ir jūtama tāda kā negācija... Kā tad sabiedrība sāks nosodīt abortus, ja pirmāk tiks nosodīti abortu pretinieki un indivīdi tiks žēloti?
Tu runā par visatļautības postošo spēku, bet ar savu teoriju nepazināti to veicini.
Tu raksti, ja sabiedrība saka ka aborts tas nav nekas slikts, tad arī katrs konkrētais sabiedrības indivīds asimilēs šo nostāju. Piekrītu tikai daļēji, taču es esmu šajā sabiedrībā un neesmu asimilējusi šo domu, bet - ja es klusēšu vai nosodīšu kaut ko abstraktu – sabiedrību, nevis indivīdu, tad iespējams sabiedrība pavisam aizmirsīs jautājumu – vai auglī, kas tiek abortēts, ir dzīvība vai arī patstāvīgi vainos kādu citu – kaut ko abstraktu.
Bet Haha saproti, ka kaut ko manīt indivīdā var tikai sabiedrība, jo indivīds pakļausies sabiedrības viedoklim negribēdams kļūt par "balto vārnu" kuru nemitīgi sabiedrība "iedunkā" norādot viņa vietu. Ja vērsīsies pret konkrētu sabiedrības daļas indivīdu - sievieti kas veic abortu tu tikai saņemsi sabiedrības pretreakciju - negatīvismu un nosodījumu, jo sabiedrība ir bars un bars aizstāv savus vājākos locekļus, tādejādi nosakot izdzīvošanas iespēju nākotnē, jo pirmie atkritīs vājākie ļaujot spēcīgākajiem izdzīvot.
Man nav pret tevi negāciju vienkārši es redzu ka tev ne pārāk labi izdodas tas ko mēģini darīt, kā jau iepriekš rakstīju tu saņem bara pretreakciju - savējo aizstāvēšanu, tādejādi vērstu negatīvismu pret tevi. Tev ir jāvēršas pret sabiedrību kopumā kauninot tās visus locekļus, kaunonot ārstus, kas pārtrauc dzīvību kaut arī ir devuši Hipokrāta zvērestu palīdzēt un glābt, kaunināt tās mātes un tēvus, kas nav ieaudzinājuši savos bērnos morāles vērtības, kaunināt valdību par mazo bērnu pabalstu izmaksāšanu un pretstatā tam slavēt un uzteikt tās ģimenes kurās ir daudz bērnu, kurās tēvi ir atbildīgi un audzina savus bērnus un tad lai pārtrauktu šo pazemojumu sabiedrība sāks kaunināt bara locekļus, kas ar savu uzvedību apdraud bara normālu mierīgu pastāvēšanu.
Ā, nu tas ir jautājums par abortu apkarošanas formu. Nu es tā izteiktu atšķirību neredzu - ja es uzbruktu ārstiem, dabūtu pa galvu no viņiem, ja vecākiem par to, ko ieaudzina bērniem - dabūtu pa galvu no viņiem, par cik uzbrūku tiešajām abortu veicējām - sievietēm, dabūju no viņām. Nav starpības ar kuru grupu sākt nosodīšanu, ja tas, ko nosodi, ir kļuvis par normu, dabūsi pa galvu tā kā tā, tāpēc sāku ar tiešajiem vainīgajiem. Tie pārējie vainīgie, piemēram, tā saucamie ārsti, tie pievelkas klāt kā ērgļi uz maitu. Nav maitas un ērgļiem nav ko darīt. Kas attiecas vecāku nosodīšanu, nu sieviete, kas apgalvo, ka auglis nav nekas, viņa turpinās nest savu ieguldījumu tālāk - tāpat mācot dēlus, meitas. Izsakot pārmetumu viņai par to, kā viņa audzināja vai padomus, kā audzināt savus bērnus šajā jautājumā, es jau saņemtu šādu pat reakciju... tāpat saņemtu pa galvu... : ))
Pie tam nianse – manas oponentes pēc idejas atbalsta abortus, pat pašas vēl neveikušas. Ja tu tici aborta nepieciešamībai, es varu apelēt pie jebkuriem saprātīgiem argumentiem – ticību nevar tā vienkārši ar prātu izmainīt. Un morāles dialemma – es nogalināšu, pie tam savu bērnu, kā sievietes var nogalināt savus bērnus... Mūsu laikos par tādām lietām gudrie pasmejas, nav moderni domāt šādās kategorijās. Es esmu vecs traks bābietis vai naivs skuķis, kas uzdot tupus jautājumus. Rīcības cilvēki vienkārši dara pēc nepieciešamības, lieki neapgrutinot sevi ar šādiem morāles jautājumiem. Moderni ir domāt un runāt par politkorektumu. Es speciāli rakstu provocējošā formā, atlasot uzrunājošākos izteiksmes līdzekļus – cik šausmīgi, cik neētiski un neglīti, tas izsauc riebumu – tā nedrīkst. Vajaga mani aplusināt, nedrīkst iejaukties šajā nepatīkamajā lietā - aborts, vajaga pašūpot galvu – pateikt – briesmīga statistika, bet nekādā gadījumā neaizvainojot kādu – ne abortu veicējus, ne tā saucamos ārstus, utlm. Un es pārkāpju šo politkorektuma robežu! Pa galvu man. Gala rezultātāta vajaga runāt tā un šitā un beigās nemainīgi palikt pie secinājuma, ka vainīgs nav neviens – situācija rodas pati no sevis, tad paraustīt plecus – tāda ir dzive – respketēsim vienam otru un lai viss iet savu “dabīgo” gaitu. Jā tāda ir dzīve un mēs paši to veidojam katru mirkli, ar katru rīcību, katru vārdu. Dzīvi veido apstākļi man iebildīs daudzi, arī tas ir moderni – meklēt, kas vainīgs pie tā, ka man kaut kā nav, kaut kas ne tā...
Kur ejam sabiedrība, kas būs rīt? :) Varbūt pieņemami būs vecīšus ar ragaviņām uz mežu vest...
Patiesībā Liene, es īpaši necenšos lekt ar galvu sienā un mainīt pasauli, neesmu idejas cilvēks. Jā, es esmu baltais zvirbulis šajā jautājumā un to apzinos, tāpēc maskējos pelēko zvirbuļu krāsā un ārpus i-neta tik brīvi nepaužu savas domas šajā jautājumā, labi apzinos kādu negatīvismu saņemtu. Ārpus i-neta, ja runa ievirzas par šo jautājumu, ieņemu novērotāja pozu, neielaižos diskusijās vispār - bet iekšēji domāju to, ko arī šeit izpaužu. Esmu ciniķe, kam uznāca poētisma uzplūdi, kurus pašsaglabāšanās instinkta vadīta izpaužu i-netā... :))
A kas mani laida shai pasaulee?