Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs - Attieksme

Reti pretīga attieksme no personāla apkalpošanas puses, īpaši no dāmas, kas sēž pie loga pie galdiņa Nr. 4, kā arī no otras meitenes, kas sēž pie loga, kura, ja pareizi sapratu tur nesen strādā, tomēr īsta inde - ir galds Nr.4.
Vienu reizi kad tur biju - paņēmu numuriņu - skatos viena meitene, tā kura tuvāk durvīm - strādā, tās divas pļāpā, smejās. Pēc minūtem 15 - ienāccu apvaicājos - cik ilgī aptuveni būtu jāgaida, jo ir jāizšķirās - gaidīt vai atnākt citu reizi. Man pretīga tonī no ceturtā galdiņā - gaidiet! Un tik turpina pļāpas. Pēc minūtēm piecām tā jaunāka, kas pieloga, tomēr izpļāpājas un nospieda podziņu - izsauca mani. Dodu dokumentus. Uz ārsta zīmes viens teikums par to, ka ir izaugusi pēdiņa un iepriekšējos apaviņos bērns nelien iekšā ir pierakstīts ar manu roku - to man ārste teica izdarīt pa tel. Ši uzreiz aizgāja pie ceturtā galdiņa un man tā dāma - mēz šo ārsta zīmi nevaram pieņemt - ārstam bija jāuzliek zīmogs un jāuzraksta, ka labojumama ticēt. Atbildu ka jā, zinu, atvainojiet, vienkārši ir probēmas bieži tikt uz polikliniku, jo no darba tikt prom ir ļoti sarežģīti un vēl sarežģītak - atkal pie viņiem atbraukt. Man atbild vēl pretīgākā pamācošā tonī - lai apmērām vācos prom.
Uz polikliniku tikt sanāca tikai pēc mēneša lai to dakteres pierakstu dabūtu. Tur visi bija šokā par šo lietu.
Vēl pēc nedēļas izdevās atkal tikt uz to vaivaru centru. Un ko Jūs domājāt? Atkat tas pašas jautri pavada laiku, pļāpā, viena ēd jogurtu, pogu spiest netaisās. Pēc minūtem 15 atkal ienācu lai žēlīgi pajautātu cik aptuvēnu būtu jāgaida, jo ir jāizšķirās - gaidīt vai nē. Pretī no galdiņa Nr. 4 dzirdu to pašu pamācošo toni. Izgāju ārā un redzu, ka tur pļāpas un jogurti turpinās. Paldies dievam ieradās trešā meitene un apzēlojas - uz manu apkaļpošanu viņai aizgāja apmērām 30 sekundes. Jāsaka, ka nekur tik pretīgo attieksmi vēl neesmu redzējusi.