Sniedze Smilga - Apmelošana, biznesa graušana

Sniedze smilga, kura uzskata sevi par zurnalisti, patiesiba varetu saukties par žurnodupsi, izejot no vinas ricibas. Paslinkojusi atvilkties uz interviju personiski, rakstija sarunu diktofona pa talruni, beigas neviens no manis izteiktajiem argumentiem zurnala likums un taisniba cetru lapu gara raksta ta ari neparadijas. Un saprotams, kapec – tadel, ka raksts bija nopirkts, otras puses dasni apmaksats. Jau pasa sarunas sakuma dzirdeju nevis jautajumus, bet apvainojumus un parmetumus savai klinikai un tas dakteriem. Lietas butiba tada, ka daktere evija stumbra savu kaki ar smagiem neirologiskiem simptomiem no ieprieksejas dienas marinejusi majas, musu klinika kakitis bija paris stundas, tad divas dienas universitates klinika, kur vinu glabt ta ari neizdevas. Ta vieta, lai izstastitu par sadu noziegumu pret savu kakiti, tapa vesels eposs divos atverumos ar visadiem izdomajumiem un pilnigi nepamatotiem, neka neapstiprinatiem apgalvojumiem, cik viss ir slikti beinerta klinika, un beigas ar aicinajumu nevienam neversties beinerta klinika, jo tur izspiezot naudu. Pilnigs murgs. Butu pat smiekligi, ja nebutu tik skumji tas viss. Protams, pec sada raksta tik autoritativa un ar tik ambiciozu nosaukumu izdevuma, musu apmekletaju loks uz paris menesiem ieverojami saruka, jo zurnala tiraza plus interneta parlukotaju skaits, ja ticet pasas izdevniecibas rigas vilni atzinumam, varetu but ap 400-500 tukstosi cilveku. Tas ir smags ekonomisks trieciens un neatgustams nodarijums uznemuma reputacijai.
Parsteidzosi un zurnalistam neraksturigi, ka sniedze smilga neuzskatija par vajadzigu un iespejamu pat atnakt uz komisijas sedi, kura notika nakosa diena pec ta sauktas intervijas, un uz kuru tiku so nelgu uzaicinajis, cerot uz patiesam zurnalista izmeklesanu, vina atteicas. Laikam tas gluzi neietilpa vinas planos, jo otra puse jau bija samaksajusi daasni. Komisija neesot aicinajusi. Vaicaju žurnoorgānam smilgas izpildījumā, kā tad ar informacijas pieejamibas likumu, zurnalista etiku uc, vienalga nenaksot. Nu, nenaciet ari, atbildeju, un sapustiet tai sava samazgu bedre, pat lauka neizlidusi. Laikam tas so sniedziski smildzisko žurnognīdu sakaitinaja, jo atbildes sitiens publikacija bija iznicinošs. Pat nezinu, ko darit talak – sudzet tiesa, versties zurnalistu etikas komisija vai citos plašsazinas lidzeklos, viens skaidrs, nekadu smilgainu honoraru simt gadu garuma nepietix, lai segtu kaut pusi no man nodarita morala un materiala kaitejuma.