Sintija Pūliņa Kairiša Arhitektūras dizaina studija - Apkrāpj darbiniekus, klientus, sadarbības partnerus

Sveicināti.
Esmu bijusī ARHITEKTŪRAS DIZAINA STUDIJAS darbiniece, un pēc ilgāka laika nolēmu publiski dalīties ar savu pieredzi, strādājot šajā uzņēmumā, konkrēti uzņēmuma īpašnieces Sintijas Pūliņas / Kairišas vadībā. Mans amats bija ainavu arhitekts un projektu vadītājs. Esmu speciālists ar bagātu darba pierrdzi gan vietēji, gan starptautiski. Rakstu ar mērķi brīdināt topošos darbiniekus, klientus un sadarbības partnerus, lai pasargātu citus no līdzīgas pieredzes.
Ņemot vērā pieredzēto, apmēru un sekas, uzskatu, ka šī negodprātīgā uzņēmējdarbība, iespējams, ir Beztabu vai Nekā personīga raidījumu cienīgs sižets — runa nav par vienu konfliktu, bet par sistemātisku un ilgstošu negodprātīgu rīcību pret darbiniekiem, “apakšniekiem”, klientiem, un neskatoties uz to, popularizē sevi sociālajos tīklos kā apzinīgu speciālistu.
Uzsākot darbu, tika radīts iespaids, ka uzņēmumā viss ir ideāli: algas tiek maksātas laicīgi, tās ir augstākas nekā citur, regulāri tiek paaugstinātas un tiek maksātas prēmijas. Realitātē nepilna gada laikā par algu bija jāsatraucas teju katru mēnesi — ja neprasītu, šķita, ka to vispār neizmaksātu. Sintijai radās problēmas ar uzņēmumam saistītu personu, kas sagadāja papildus problēmas izmaksāt algas, taču neskatoties uz to Sintija pārliecināja darbiniekus, ka viss tiek risināts un atrisināsies dažu nedēļu laikā, lai tikai turpinām strādāt. Situācija noslēdzās ar to, ka vairākiem darbiniekiem netika izmaksātas vairāku mēnešu algas, arī man — trīs mēnešu algas.
Kamēr es un bijušie darbinieki turpināja gaidīt neizmaksātās algas, Sintija pārcēlās uz jaunām biroja telpām un sociālajos tīklos demonstrēja pārtikušu dzīvesveidu, vienlaikus darbiniekiem rakstot, ka naudas algu izmaksai nav. Uzzinājām, ka viņai atkal ir jauni darbinieki. Un kā viņa atkal tiek pie jauniem darbiniekiem? Darbinieki tiek algoti ar nosacījumu, ka pirmā alga tiks izmaksāta tikai līdz nākamā mēneša 25. datumam, faktiski liekot cilvēkiem strādāt gandrīz divus mēnešus bez samaksas. Visbiežāk tam piekrita studenti, kuri, manuprāt, ir visvairāk apkrāptie. Apkārtējie cilvēki jautāja, kāpēc ātrāk neaizgājāt, kāpēc turpinājāt strādāt, bet, visiem darbiniekiem bija skaidrs, ka, ja pārtrauc darba attiecības, tad saņemt algu, ir gandrīz neiespējami, jo Sintijai vairs no Tevis nekā nevajag, un viņai nav motivācijas to izmaksāt.
Darba līgumu parakstīšana tika vilcināta — paraksts tika atlikts, aizbildinoties ar laika trūkumu, un reāli līgumi tika noslēgti tikai pēc ilgstošas skriešanas pakaļ. Sākotnēji domāju, ka tikai man tā bija, bet ar katru nākamo darbinieku redzēju situāciju atkārtojamies. Arī darba attiecību izbeigšana bija sarežģīta — tika izrādīta nepatika par aiziešanu, un bija grūti panākt pat vienošanās parakstīšanu.
Darba vide bija toksiska un pazemojoša. Daži piemēri:
• klienti ierodas uz norunātu tikšanos, bet Sintija vēl guļ, liekot darbiniekam neplānoti “izklaidēt” klientus vai pat vadīt sapulci viņas vietā;
• publiski tika apgalvots, ka konkrēta “vieta ir nolādēta”, jo visi darbinieki esot izrādījušies "ne tādi", kas tur ir sēdējuši, un kolēģe, kura tikko atgriezās no dekrēta, teica, ka viņa tur ir sēdējusi, un uz ko Sintijas atbilde: “Jā, un tu paliki stāvoklī”;
• sapulcēs darbinieki bieži tika nosodīti, netika ļauts paskaidrot situāciju, un mēģinājumus aizstāvēties pārtrauca ar “kuš”.
Studentiem tika uzkrauti darbi bez pienācīgas apmācības, sagaidot rezultātu kā no pieredzējušiem speciālistiem. Iespējams universitatēs un koledžās būtu jāizliek plakāti, informējot, lai uzmanās no šīs personas un viņas negodprātīgās uzņēmējdarbības.
Papildus — netika maksāts arī inženieriem. BIS sistēmā vairākkārt tika mēģināts iesniegt dokumentus bez inženiera paraksta, jo paraksti netika doti neapmaksātu rēķinu dēļ. Par laimi, sistēma aizsargā speciālistus un bez parakstiem dokumenti netika pieņemti.
Sintija regulāri meloja klientiem, darbiniekiem un sadarbības partneriem, lai tikai “tiktu cauri”. Atceros, ka reiz viens klients teica – Sintija, tu tā māki tā runāt, pārliecināt, tu varētu būt politiķe. Šobrīd ir uzsākts maksātnespējas process, kura procesā atklājas, cik daudziem cilvēkiem un iestādēm viņa ir parādā. Ironiski vērot, kā paralēli sociālajos tīklos tiek demonstrēta sadarbība ar labdarības projektu, PROHELP, prezentējot sevi kā priekšzīmīgu personu.
Esmu vērsusies Darba inspekcijā un tiesā. Darba inspekcija izrādījās faktiski bezjēdzīga — ja darba devējs nesadarbojas, tiek uzlikts sods (no kā ieguvējs ir organizācija, ne darbinieks) bet darbinieks netiek atzīts par cietušo, līdz ar to lieta izbeigta un ierosina situāciju risināt tiesā. Savukārt vēršoties tiesā, izdevās pierādīt uzņēmuma vainu, taču uz tiesas sēdi Sintija neieradās un procesu noignorēja, vienkārši uzsākot maksātnespēju. Tagad cīņa par nezimaksāto algu turpinās maksātnespējas procesā.
Kopumā nespēju noticēt, kā Sintija “gulēja naktī ar mierīgu sirdi”, kamēr zināja, ka mēs visi dodamies uz darbu, strādājam pie viņas projektiem, veltām savu laiku, maksājam par tikšanu uz darbu, dzīvojam no iekrājumiem un viņa turpina stāstīt, ka algas būs, interesanti cik tālu tas būtu turpinajies, ja katrs no darbiniekiem pamazām neatbirtu.
Pēc visas šīs negatīvās pieredzes, kad sāku runāt ar draugiem šajā nozarē, cilvēkiem, kuri ir sadarbojušies ar Sintiju - dzirdēju tikai sliktas atsauksmes. Ceru, ka šī pieredze nebūs vēl viens gadījums, kad pēc maksātnespējas tiek atvērta jauna firma, un viss sākas no jauna. Rakstu, lai neviens cits vairs nenonāktu šādā situācijā, un lai cilvēki apzinātos, ka pat konflikta gadījumā valsts sistēmas ne vienmēr aizsargā cietušo.
Novēlu klientiem atrast godprātīgus projektētājus un darbiniekiem — godīgus darba devējus.