Rīgas Satiksme

Stāsts par 242. mikroautobusu.
Pēc tam, kad Rīgas satiksme pārņēma 242. minibusa maršrutu, neviena diena nav bez nepatīkamiem pārsteigumiem braucot uz darbu un atpakaļ izmantojot šo autobusu.
Tātad pirmo reizi pēc šīm pārmaiņām braucot uz darbu zolitūdē - 31.06. no rīta mana naudiņa par biļeti tika vadītāja kabatā, jo biļeti tas neizsniedza.
Tālāk 03.07. dodoties uz zolitūdi no plkst 7.15 rēķinoties ar internetā ievietoto kursēšanas grafiku cerēju, ka laikā būšu darbā, taču nē - minibusu, centrālās stacijas laukumā, gaidīju 50 minūtes. Lieki cerēt, ka RS paskaidros darba devējam kāpēc laikā neierodos darbā.
Nākamā diena - 04.07. tieši tā pat dodoties uz zolitūdi autobusa šoferis izdomāja pabraukāties pa sev tīkamāku ceļu, respektīvi nenogriežoties uz Ventspils ielas bet apbraucot to nogriežoties tālāk esošajā krustojumā kas atrodas pretī t/p Spice.
Tajā pašā dienā pēc plkst 17:00 Priedaines ielas pieturā cerot laicīgi paspēt uz tikšanos autobusu gaidīju nu jau tikai 40 minūtes. Kā rezultātā atkal kavēju. Kam domāts reisu atiešanas grafiks?
Un jau 05.07. braucot uz centru šoferīts vienmēr pasažierus izlaida pie Centrālās stacijas laukuma esošajā pieturā, taču šoreiz, pēc tam kad biju lūgusi izlaist pieturā, šoferis man veltīja tik nicinošu skatienu, it kā, kā es vispār esmu atļāvusies pajautāt, lai autobuss apstājas - braucu līdz galapunktam, ne tā kā pārējās dienas.
Interesanti kas būs rīt?