Pro Dev - Troksnis, putekļi, un uz jumta kāds ar perforatoru dragā

Renovācija gan jau sen aiz muguras, bet atmiņas – vēl kā vakar būtu bijis.

Sākumā likās, ka PRO DEV būvē kādu mini rūpnīcu, nevis vienkārši renovē māju – pagalms kā pēc vētras, sieti pa logiem karājas, materiāli pa perimetru sakrauti kā Ķīpsalas izstādē. Katru rītu mostos un ceru: “Moš šodien būs klusāk...” Bet nekā – troksnis, putekļi, un uz jumta kāds ar perforatoru dragā, it kā zobārsts būtu virs galvas. Vienu dienu pat cementa spainis liftā! Tur vajadzēja nervus kā troses, lai vispār sadzīvotu ar to aktīvrenovācijas dzīvi.

Brīžiem jau šķita, ka dzīvošu celtniecības haosā līdz pensijai. Visi kaimiņi WhatsApp grupā sūkstās, stress gaisā. Arī paša visa tā projektu saskaņošana ar cerību tikt pie kaut kāda jēdzīga atbalsta no instancēm – tas bija kā elles birokrātiskais aplis. Lai vispār tiktu līdz brīdim, kad var teikt “Sākam!”, nācās iziet cauri visam – papīriem, sapulcēm, kaimiņu balsojumiem un nebeidzamām sarunām. Brīžiem likās – tūlīt jau kasīsimies savā starpā, pirms vispār tiekam līdz tai būvniecībai.

Un tad – pēkšņi viss sāka kustēties. Ielika logus, fasādi saved kārtībā, nosiltināja, balkoni kā jauni. Māja uzreiz cita – sakopta, silta, pat acij tīkama. Atbrauc mamma ciemos, paskatās apkārt un saka: “Ak Dievs, jūs te dzīvojat kā cilvēki!” 😄

Tagad dzīvoklī silti, neviena šķirba nepūš, sienas beidzot nedzīvo savu pelējuma dzīvi. Ziemā nav vairs jāsēž čokurā kā pingvīnam. Un pats labākais – rēķini! Elektrība un apkure ziemā sanāca krietni lētāk. Ne gluži kaut kāds kosmoss, bet jūtami un patīkami. Un jebkura veida ekonomija cilvēkam svarīga – īpaši šajos laikos.

Tā ka – jā, stress bija, troksnis un putekļi arī. Bet tagad skatos uz māju un varu teikt – ciešami, pat zolīdi. Ja vēl PRO DEV kādreiz aicinātu atpakaļ, tad tikai ar kārtīgi izrunātu līgumu rokā – par darba laikiem, klusuma stundām, skaidru rekonstrukcijas plānu un izmaksām. Bet šoreiz – malači.