Ozolciems Inita Muceniece - Nomocītie tūristi

Šoreiz vēlos pabrīdināt visus tos, kuri domā aizbraukt uz Bulgāriju ar Ozolciems tūre ekskursijas ceļojumā „Bulgārijas saulainais krasts 21.09. - 30.09.2012”.
Ja vēlaties katru dienu pavadīt ~18 stundas autobusā braucot cauri visai Austrumeiropai, tad zināt šeit jūs to saņemsit! Un ne tikai – jums nāksies būt ļoti pacietīgiem, jo nedz grupas vadītāja Inita Muceniece nedz šoferīši neko nedarīs lai atvieglotu šo braucienu. Kādu paskaidrojumu par to uz kurieni ved ceļš jums būs jāizspiež ar varu no šīs sievietes, bet par karsto ūdeni dienišķai tējas krūzei varat pat nesapņot, kur nu vēl siltas vakariņas! Maize un ūdens (protams, ja būsit to paņēmuši līdz) - jūsu iztika šajā braucienā!
Jūsu priekšstatam zemāk aprakstīšu mūsu ceļojumu jūnijā.
Ieņēmām savas vietas autobusā 6 no rīta un sākām tālo ceļu uz Bulgāriju. Izbraucot Lietuvai, Polijai un Slovākijai vienā dienā iebraucām Popradā 12 naktī! Šī diena pagāja vairāk vai mazāk, kā visos iepriekšējos braucienos – pat piestājām Polijā pie ēstuves un paēdām pusdienas! No rīta atkal ceļš ar īsu apstāšanos Ungārijas pilsētā Egerā, ekskursija pa pilsētu par papildus samaksu pusdienas un vīna degustācija (vietējā gide jauka un zinoša) un tad atkal ceļā - līdz Rumānijai, kur ieradāmies 3 naktī!
Nākošajā dienā īss skrējiens cauri Rumānijas mazpilsētai Šigišoārai un piedāvājums negaisa laikā apmeklēt Drakulas pili – ekstrēmi- kāpiens kalnā pa slideniem un asiem akmeņiem spēcīga lietus laikā, bet galīgi neinteresanti un, protams, ne par mazu naudu – tikai ieeja pilī vienam cilvēkam 6 Ls. Tad atkal mokošs ceļš uz Bulgāriju – ierašanās viesnīcā atkal 3 naktī! Latvijā Līgo.....
Bulgārijas viesnīca, ko piedāvā šī tūrisma aģentūra ir ārpus jebkuras kritikas – divvietīgais numurs ar 4 gultām, karstais ūdens tikai ap12 dienā un tad maksimums tikai 30-45 minūtes! Gultas veļa un dvieļi ir lietoti apmēram gadus 3 bez apstājas un mazgāti ar ļoti zemas kvalitātes pulveri. Nevienas liekas rozetes. Vienīgais, kur pa nakti varat uzlādēt tehniku ir televizora rozete. Ja šobrīd vēl šaubāties braukt vai nebraukt- iesaku līdz ņemt: tējkannu, termosu, fēnu, pagarinātāju, dvieļus..... Un vēl viens ieteikums, tā kā izejot no numuriņa izbeidzās arī elektrība un ledusskapītis nestrādā – pielietojiet viltību un tajā vietā, kur ir jāieliek karte – ievietojiet kādu stingrāku papīra gabalu – elektrība būs! To gan ir vēlams darīt pēc tam, kad apkopēja būs atnesusi tualetes papīru un iznesusi miskasti - vairāk viņas neko nedara!
Jā un ēst šajā viesnīcā neiesaku – ceptas olas (ja neesi ieradies 7 no rīta – ēdīsi tās aukstas), nenosakāmas izcelsmes sagrieztas un apceptas desas (tas laikam tamdēļ, lai nejūt to vecumu), iepriekšējās dienas makaroni, siera un desas izstrādājumi. Krūžu vietā vienreiz lietojamās plastmasas glāzītes, karsta ūdens nav arī termosos, knapi silts, tēju pagatavot nav iespējams. Vienīgais, kas bija ēdams – gurķi, tomāti un arbūzi !
Vienīgais, ko nevar noliegt – saule, smilšu pludmale un melnā jūra bija pēc programmas – gaiss +31, ūdens +25!
Kā jau visur arī šeit pludmales zonā bistro, restorāni un kafejnīcas, veikaliņi un tirdzniecības vietas pietiekami dārgas (lētākais kebabs 2 lati, otrais ēdiens ar salātiem ap 10 Ls). Iesaku uzmanīties un pajautāt kāds valūtas maiņas kurss būs tieši jums, jo pie maiņas punktiem ir norādīts viens, bet ieejot iekšā, tieši jums aiz muguras būs cits (kuru ieraudzīt var tikai tad ja zina, ka tas tur atrodas), starpība 1.95/1.57 – mainot 100 Eur ir iespēja zaudēt~6 Ls
Lielākā daļa mūsu grupas bija izvēlējusies arī papildus braucienu uz Stambulu, jo ļoti kārdinoši bija nokļūt turp un atpakaļ par 35 Eur, bet neviens jau nevarēja zināt, ka gan šoferīši, gan grupas vadītāja brauca turp pirmo reizi! Sākām ceļu 00:30 un braucām līdz robežai ~6 stundas – īsi pirms robežas pārdzīvojām diezgan baisus skatus – ceļa vienā pusē krauja, otrā starp ceļu un klinti ar akmens nogruvumiem grāvis un protams, serpentīns ar diezgan īsiem posmiem, pagrieziens pēc pagrieziena...
Uz robežas sapratu cik „profesionāla” ir mūsu grupas vadītāja – viņa, kā pirmā ar savu PILSOŅA pasi nopirka vīzu iebraukšanai Turcijā Nezinātājiem paskaidrošu – iebraukšanas vīzu Turcijā ir jāpērk tikai nepilsoņiem!
Turcijā mūs sagaidīja ļoti zinošs vietējais gids, kurš diezgan labi un patiesi interesanti vadīja ekskursiju pa pilsētu un arī izbraucienu ar kuģīti pa Bosforu.
Vakarā bija paredzēts, ka mēs no Stambulas izbraucam 20.30 un bija skaidrs, ka pret rītu būsim viesnīcā, bet tad kad pienāca noteiktais laiks, sapratām, ka autobusa nav! Mūsu grupas vadītāja parunāja pa telefonu un aizskrēja prom neko nepaskaidrojot 30 cilvēku grupai, kuri palika vieni svešā pilsētā! Pēc stundas grupas vadītāja atbrauca pati un atveda arī mūsu autobusu! Izrādījās, ka viņa šoferīšiem nebija atstājusi naudu stāvvietai un tie savukārt „nostājās pozā” un gaidīja viņu!
Tad, protams, atkal robeža, kur bija diezgan gara rinda lai saņemtu izbraukšanas zīmodziņu (bet tā jau uz tām robežām notiek), pie viesnīcas piebraucām 6 no rīta un grupas vadītāja mums paziņo, ka paredzētajā ekskursija uz Nesebru un Sozopoli izbraucam plkst.16, tas nozīmē, ka atgriezīsimies atkal ap vieniem naktī! Bet neko darīt – gribās jau kaut ko no tās Bulgārijas redzēt. Vietējā gide bija savos augstumos – profesionāls un interesants stāstījums, iejūtīga attieksme.
Nākošajā rītā sākās diezgan murgainais atceļš uz mājām – Rumānijā plkst. 3 naktī viesnīcā – no ekskursijas pa pilsētu vienbalsīgi atteicāmies, jo to mums piedāvāja veikt 9 no rīta – 15 minūšu ceļš kājām gar lielceļu, tad vēl brauciens ar tramvaju līdz vecpilsētai – stundu gara ekskursija un tieši tāds pats maršruts atpakaļ uz autobusu, jo 12 jāizbrauc!
Mūs gaidīja ceļš līdz Ungārijas Miškoļciem- Topoļciem, kur varējām atvilkt elpu un atpūtināt ķermeni Termālajos baseinos – šeit bez piedzīvojumiem. Tad, protams, atkal ceļā un šoreiz nakšņojām viesnīcā pie Krakovas atkal, protams, 1 naktī.
Pēdējā dienā Polija (o! otro reizi pa 10 dienām mūs ieveda paēst siltu ēdienu!), tad Lietuva un beidzot Latvija! Stāvvietā bijām pulksten vienos!
Ja jūs vēl pēc šī apraksta vēlaties braukt šajā ceļojumā, tad noteikti nepērciet to par pilnu maksu, mūsu autobusā bija cilvēki, kuri maksāja gan 365, gan 245, gan 199 latus – bet, manuprāt, par šādu servisu arī tas ir daudz.