Narvesen - Atlaišanas principi

Veikalā ir veikala vadītāja Viktorija. Kašķīga pēc velna, pie kam jūtās lielāka noteicēja nekā ir. Šodien no darba tika atlaista meitene. Ne pirmā ne pēdējā atlaistā, bet šis gadījums man likās izcili stulbs. Situācija tāda, ka 30. decembra vakarā minētajai meitenei mājās bija slims bērns un darba vieta atteicās dot viņai brīvdienu, kaut gan nebija neviena, kas pie bērna varētu pasēdēt. Nu tas viss vēl būtu štrunts. Neieradās viņa darbā patvaļīgi, jo atstāt mājās vienu pusotru gadu vecu bērnu ir pilnīgs vājprāts. Nākamajā dienā viņai tika paziņots, ka viņa ir atlaista. Pirmkārt darba likuma 147 punkts paredz, ka pēc šāda gadījuma viņu atlaist nedrīkst, otrkārt arī ārsta zīme par notikušo viņai bija. Ar to bija par maz, jaunā dāma tika izsaukta uz inventarizāciju, lai gan vairs neskaitījās veikala darbiniece. Un attiecīgi vienos naktī kājām gāja uz mājām, jo firmas apmaksāts taksometrs kā pārējiem darbiniekiem, viņai vairs nepienācās, bet sabiedriskais transports vairs nekursēja.
Un tālāk jau parādās jaukās veikala vadītājas nostrādātais. Viņa meitenei bija pateikusi, ka tā ir atlaista pat nekonsultējoties ar augstāko priekšniecību. Tālāk viņa mēģināja meiteni piespiest parakstīt iesniegumu par to, ka 30 decembrī viņa nav bijusi darba, jo vnk nav gribējusi strādāt - respektīvi iemeslu neesot pateikusi, bet zinu, ka pateica. Šodien viņa aizbrauca uz Narvesen biroju jautāt augstākajai priekšniecībai, kā tas nākas, ka viņa tā atlaista. Izrādās reāli viņu atlaida tikai šodien, jo neesot ieradusies darbā kopš 2 janvāra [Inventarizācijas]. Kā gan lai ierodas darbā, ja neesi iekļauts grafikā? Viņai varbūt vajadzēja iet sēdēt tajā veikalā no rīta līdz vakaram?

Šo stāstu es uzzināju tikai šodien, kad minētā meitene atnāca pie manis uz konsultāciju, ko darīt šajā situācija. Gan jau mēs pa abām kaut ko izdomāsim, bet priekšniecībai liels FUJ un lai pārvērtē kārtīgi savus veikalu vadītājus...