Maxima XX - Attieksme

Nu ko... beidzot varu pateikt ardievas Maxima XX Rēzeknē.
Aizeju ar mierīgu sirdi, jo zinu, ka ilgāk šajā bardakā palikt nevarēju. Cerēju, ka kaut kas mainīsies, rakstīju sūdzības, bet viss palika pa vecam – tikai mājieni un klusēšana.
Mana pieredze bija tāda, ka attieksme pret mani nebija cieņpilna. No nodaļas vadītājas Natālijas puses bieži jutos kā lēts darbaspēks, nevis cilvēks.
Novēlu savai kolēģei pēc iespējas ātrāk kļūt par maiņas vadītāju – tu to esi pelnījusi daudz vairāk nekā daži, kas jau sēž amatos.
Paldies tiem kolēģiem, kuri bija cilvēcīgi. Pārējiem novēlu atcerēties, ka cieņa pret darbinieku nemaksā neko, bet nozīmē ļoti daudz.
Es izvēlējos aiziet. Un tas bija viens no labākajiem lēmumiem, ko varēju pieņemt. Dzīve turpinās, un es eju uz priekšu.