Maxima - Darba meklētājiem un pircējiem

Labdien, mīļie lasītāji.Gribu jūs pabridināt un ieteikt,lai kā arī nebūtu, Dieva dēļ neejiet strādāt uz lielveikalu tīkls Maxima.Patiešām viss ko šeit cilvēki ir rakstījuši,ir vistīrākā taisnība. Arī pati ļoti meklēju darbu,un par cik nāca vaļā Maximas jaunais veikals Ulbrokas ielā 4, pieteicos darbā. Tad nu arī sākās murgu dienas. Jau pie veikala iekārtošanas,veikala direktore Svetlana bija naidu pilna pret darbiniekiem.Kad veikals jau bija atvērts nekas nemainījās,palika tikai sliktāk.Sākumā mēs visi domājām,ka tas jau viss ir tikai tāpēc,ka pirmās dienas un nedēļas ir saspringtas un grūtas.Taču diemžēl maldijāmies.Šī Svetlana uz darbiniekiem bļāva pat klientu klātbūtnē.Liela vadība gandrīz katru dienu tusēja pa veikalu,un izrādīja savu nepatiku pret pilnīgi visu un visiem. Tā piemēram,šajā veikalā ir arī vitrīnas kur ir gan sveramās desas,gan sieri,gan zivis utt.Vitrīnas loģiski ir jātira katru dienu,un tas ir tikai normāli,taču veikals nāk vaļā no 8:00,parasti darbā bija jābūt stundu ātrāk 7:00, lai vitrīnas pa stundu iztīrītu.Viss bija ok,taču lielā vadība izdomāja,ka vitrīnām jābūt tīrām jau 7:00,tas nozīmē ka darbā jābūt jau sešos,tiem kas dzīvoja blakus veikalam jau nebija forši,bet tiem kas dzīvoja tālāk vispār sanāca, ka jau 5:00 jāiziet no mājas. Bet pats galvenais ir tas,ka algā tās stundas neparādijās.Arī par zāles darbiniekiem un kasieriem tur ņirgājas. Zāles darbinieces kas bija pie desām,pieniem,gaļām un tādām lietām vajadzēja iet saldētavā vienās blūzītēs.Un kas attiecas uz pārējo zāli, tas vispār viss bija uzkrauts diviem cilvēkiem.Kasieri nabagi, brīžiem tika dzenāti paralēli par zāli, lai produktus liek plauktā,kaut gan par to viņiem nemaksāja un līdz ar to pusi dienas viņi strādāja par velti. Ar pusdienas laiku bija tā,ka reizēm vispār neko nedeva,bet kad deva,tad tikai ar notecējušu termiņu vecu pārtiku.Pārsvarā visi pirka sev ēdamo paši lai nav jaēd vecs.Bija reizes, ka direktore Svetlana bļāva uz darbiniekiem kad redzēja viņus ēdam.Godīgi sakot pat uz tualeti bija bail aiziet.Kartona kastes,plēves un citus iepakojumus pārdevējiem bija jānes ārā uz ielas,kur stāvēja presētājs.Nabaga pārdevējiem vienās plānās blūzītēs un kurpītēs vajadzēja iet ārā pat tad, kad lija lietus.
Vēl runājot par šo Ulbrokas ielas4 veikalu,drausmas kas tur darījās un darās vēl šodien.Pie veikala atvēršanas preci turēja veikala aizmugurē,uz ielas ārā,tur sabojājās nenormāli daudz pārtika. Pārtiku grūž nereāla daudzumā iekšā.Protams,ka visu iztirgot nevar, un līdz ar to gaļas un citi produkti paliek veci. Reizēm ir tā,ka no rīta ejot noliktavā iekšā elpa aizsitas no smakas.Šī prece netiek mesta ārā,bet gan izdalīta un iztirgota par pārējiem veikaliem. Vistas kas bija palikušas zaļas un gulēja zaļā šķidrumā tika nomazgātas,nogrillētas un pārdotas. Vienreiz arī darbiniekiem bija noliktas uz galda šīs vecās, grillētās vistas. Šī firma pret strādniekiem izturas kā pret pēdējiem suņiem.Sākot ar personāldaļas vadītāju un beidzot ar veikala direktori.Šajā Ulbrokas ielas veikalā darbinieki masveidā raksta atlūgumus un iet prom,pārsvarā visi to dara tieši direktores Svetlanas dēļ. Tāpēc mīļie cilvēki,esiet prātīgi un nekadā gadījumā neejiet uz šo firmu strādāt,lai arī cik grūti nebūtu.