Biedrība “MASKAVAS IELA 93 APSAIMNIEKOTĀJS” - Biedrības pienākumu nepildīšana, izvairīšanās no tam

Sūdzība par Sabiedrības (Biedrības “MASKAVAS IELA 93 APSAIMNIEKOTĀJS”, reģ.Nr.40008302801) bezdarbību, savu tiešo pienākumu nepildīšanu, apzinātu atteikšanos pildīt savus pienākumus un novērst Domes komitejas (Rīgas domes Īpašuma departamenta) konstatētos trūkumus.
Kopš šīs biedrības dibināšanas 2020. gadā ir radušās un rodas konfliktsituācijas starp mājas Latgales ielā 93, Rīgā, iedzīvotājiem un šīs biedrības pārstāvi Ilzu Višeri (agrāk Ozoliņa). Biedrības dibinātāji un tās labuma guvēji Stepāns Seņuks un Ainars Veips neiejaucas biedrības lietās un ignorē biedrības darbību.
2023. gada 2. februārī Domes komiteja sastādīja protokolu Nr. PAKK-23-1-pro, no kura izriet, ka, vizuāli pārbaudot mājas stāvokli, konstatētās plaisas, pūšana un mitruma piesātinājums Ēkas sienās nav novērsts. Būvniecības laikā bija pieļauta apdares materiālu plaisāšana un drupšana, apdares restaurācija netika veikta. Uz konstrukcijas bija pieļauta fasādes krāsas lobīšanās un noskalošana, nenodrošinot krāsas atjaunošanu.
Neskatoties uz to, ka Komisija atzina ēku par vidi degradējošu saistībā ar Obligāto noteikumu punkta nosacījumiem, tika konstatēti Obligāto normu pārkāpumi, 2 gadu laikā biedrība "MASKAVAS IELA 93 APSAIMNIEKOTĀJS", kuras vadītājs dzīvo adresē Rīga, Latgales iela, 93, nav veikusi nekādas darbības komisijas protokolā norādīto trūkumu novēršanai, remontdarbi netika veikti, ēkas fasāde turpina bojāties.
Daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieks neveic obligātās darbības un nenovērš Rīgas domes komisijas jau konstatētos būvniecības trūkumus, taču mājas iedzīvotājiem regulāri tiek izrakstīti rēķini par pakalpojumiem/pārvaldīšanu, kuros ir arī punkts par pārvaldīšanu.
Uz visiem pieprasījumiem precizēt iesniegto rēķinu pozīcijas (vēstules tika nosūtītas ierakstītas, un elektroniski parakstītas vēstules tika nosūtītas arī uz uzņēmuma e-pasta adresi) netiek atbildēts, tādējādi pārkāpjot Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas likuma 14. panta 2. daļā noteiktos pienākumus.
Telpas, kas tiek uzskatītas par iedzīvotāju kopīpašumu (bēniņi, noliktavas), tiek slēgtas, lai novērstu trešo personu iekļūšanu (to paredz ugunsdrošības noteikumi), taču arī mājas iedzīvotāji tajās nevar iekļūt; tikai biedrības pārstāvja klātbūtnē ir atļauts apskatīt telpas, kas ir iedzīvotāju kopīpašums.
Periodiski pēc I. Višeres, kā mājas pārvaldnieces, lūguma mājas iedzīvotājiem tiek pārtraukta ūdensapgāde, noskaidrojot pārtraukumu iemeslu, uz “Rigasudens” tālruni tiek saņemti zvani, kuros viņi paskaidro, ka ūdensapgāde no viņu puses nav pārtraukta. Risinot jautājumus ar pārvaldnieci par šādu pārtraukumu nelikumību no viņas puses (pakalpojumi ir jāsniedz, par tiem tiek veikti maksājumi), rezultātu kā tādu nav, un periodiska ūdens atslēgšana reizi mēnesī jau kļūst par pastāvīgu parādību. Policijai ir paziņojumi par šādu Uzņēmuma un tā pārstāvja rīcību nelikumību.
Attiecībā uz ugunsdrošību arī vairākkārt ir norādīts, ka pirmajā stāvā esošais elektrības skapis ir bīstams, jo kopš Latvijas neatkarības iegūšanas tur nav veikti nekādi darbi, un bažas rada izolācijas lentē aptīti vadi, padomju laika kontaktdakšas, taču nav veikti nekādi darbi, lai novērstu šos trūkumus.
Pastāvīgi notiek Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu pantu pārkāpumi. Bez iedzīvotāju sapulces tika uzstādītas kameras, un par uzstādīšanu un uzraudzību tika iekasēta maksa.