Ziemeļkurzemes reģionāla slimnīca - Briesmīga attieksme
Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Andris Borošs neprot strādāt ar cilvēkiem.
Bijām pie paziņas slimnīcā, gaidījām ārstu, lai zinātu kāda ir diagnoze, kādas ir analīzes.
Tā vietā viņš ienāca kabinetā, pat nesasveicinājās, piegāja pie pacienta paprasīja, kā iet un aizgāja. Mēs dakterim skrējām pakaļ un prasījām kāda ir diagnoze, kādi ir analīžu rezultāti, tā vietā viņš vienkārši gāja uz priekšu, pat nepagriezdamies uz mūsu pusi, jautājumi un atbildes bija jāvelk ārā kā ar knaiblēm, esot pirmdienas rīts, kā viņš var zināt kādi ir analīžu rezultāti, tie būšot vēlāk. Kad? Nezin.
Cik ilgi cilvēkam šeit būs jāguļ? Nezin.
Kad varēs nākt mājās, tad zvanīs.
Tā arī beigās neko nenoskaidrojām.
Arī parunājot ar blakus palātā guļosajiem cilvēkiem, teica, ka attieksme ir briesmīga. Kāpēc te guļ, lai ceļoties un ejot mājās!
SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” nopietni uztver jebkuru informāciju par sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti un pacienta pieredzi. Saruna starp ārstu un pacienta tuviniekiem ir divpusēja komunikācija, kurā paustie viedokļi un sniegtā informācija balstās uz individuālo uztveri un interpretāciju.
Slimnīca atvainojas, ja komunikācija ar ārstu Jums ir radījusi nepatīkamas emocijas. Slimnīca piekrīt, ka augsta saziņas kultūra un cieņpilna attieksme ir būtiska pacientu un viņu tuvinieku uzticēšanās veidošanā, un turpinās pilnveidot ārstniecības personu komunikācijas prasmes.
Комментарии (4)
Ja tas slimais bija jūsu paziņa, tad ārstam nav nekāda pienākuma jums sniegt informāciju par viņa veselības lietām.
Detaļās es šeit neizplūdīšu, bet man ir likumisks papīrs, pēc kura viņam man ir jāsaka cilvēka veselības stāvoklis. Bet stāsts ir vairāk par attieksmi.
Tādā gadījumā ir jāsniedz gan. To gan vajadzēja rakstīt sūdzībā, lai līvānu palīgbēbis saprastu.
Es neskaitāmas reizes esmu vedusi savu mammu, pat ātrie viņu veduši. Viņai labāk nepaliek, visu laiku viņu izraksta pārbrauc mājās un atkal slikti, neviens nepasaka kas vainas, cilvēkam ir izmisums nav spēka vairāk cīnīties. Tas nav vienīgais man zināmais gadījums. Vietējie zin, ka te neviens neārstēs un nevienam neinteresē pacientu izārstēt. Sapičkāt ar zālēm, lai no slimnīcas izejot izskatās dzīvs un tālāk, jau lai notiek kas notikdams. Protams, ir arī pa retam kāds iejūtīgs dakteris, bet uz visa tā fona tā ir ūdens pile krūzē. Sāciet vienreiz darīt savu darbu, sāciet domāt par cilvēkiem. Neviens neiet pie jums tad ja jūtas labi.