Ventspils slimnīca - Ginekologs Dr.Kupelis

Mīļās sievietes pietiek klusēt.
Es saskāros ar ginekologa Dr.Kupeļa "laipno" attieksmi.
Un zinu , ka neesmu vienīgā!
Šī gada februārī ierados Ventspils slimnīcā ar sūdzībām , ka grūtniecības pašā sākumā ir sākusies asiņošana. Uzņemšanas nodaļā mani lūdza uzgaidīt, kamēr ieradīsies ārsts.
Gaidot ārstu uzņemšanas telpā pie manis ieradās Dr.Kupelis.
Kabinetā ienākot sasveicinājos ar dakteri , uz ko viņš man pat neatbildēja.
Apsēdos un sāku stāstīt situāciju , kādēļ esmu šeit.
Ieraugot mani raudot, jau atbildēja, ka tāda esot dzīve, lai guļos uz galda. Atrodoties uz galda, dakteris mani sāka pārbaudīt un lūdza man pacelt džemperi. Kad pacēlu džemperi, viņš zem tās ieraudzīja pīrsingu nabā un ļoti agresīvā balsī jautāja:"Vai esot arī tetovējumi? " Izdzirdot manu atbildi "Jā", viņš atteica : "Kāds bērns tur vispār var būt!?"
Ar šo teikumu mana histērija tikai palielinājās. Dr.Kupelis atkal pateicu, lai beidzu raudāt un , lai nāku nākamajā dienā , "iztīrīšot" mani ( tas tika pieminēts kā vienīgais variants, kaut gan izrādās, ka ne vienmēr medicīniska iejaukšanās ir nepieciešama, bet par to vēlāk.)
Uz ko viņam atbildēju, ka nē,ka gribu uz saglabāšanu. Uz ko dakteris atbildēja ar nosodošu attieksmi, ka , ja piektajā nedēļā notiekot spontānais aborts , tad kaut kas ar mani neesot kārtībā. Es saprotu, ka dzīvē gadās visādi , bet ārsta attieksme bija tāda, kas lika man sajusties vainīgai par to , ka vispār esmu palikusi stāvoklī (piebildīšu , ka esmu precējusies).
Ārsts teica, lai sēžu un gaidu. Pa to laiku devos pie sava vīra, kurš bija uzgaidāmajā telpā, lai pastāstītu par situāciju. Ārsts "ļoti laipnā " tonī uzsauca : "Uz kurieni dodos!"
Pēc sarunas ar vīru lūdzu viņu ar mani nākt atpakaļ pie ārsta, ar cerību, ka ārsta attieksme kaut mazliet mainīsies. Ienāko ar vīru kabinetā , ārsts manam vīram neatbildēja uz sveicienu un teica , lai ejot ārā, spontānais aborts jau ir sācies.
Izejot vīram no kabineta, sākām kārtot papīrus par stāšanos stacionārā. Ārsts sāka uzdod dīvainus jautājumus un teica, ka to prasa Eiropas Savienība. Nodomāju , ja jau prasa , tad , protams, ir jāatbild.
Jautājumi bija :
* Vai ir bijusi grūtniecība un aborti?
*Cik gados sākās mēnešreizes?
*Cik gados sāku dzīvot dzimumdzīvi?
Un nākamais jautājums : "Cik man ir bijuši partneri?"
Uz šo jautājumu ieturēju pauzi , jo apmulsu. Ārsts saka: "Nu cik? 10,20?"
Manam apjukumam palielinoties , ārsts atkal jautā : "Vairāk?"
Mīļās sievietes tajā brīdī es sajutos kā slima prostitūta ( ir viens efektīgāks vārds kā aprakstīt šo sajūtu , bet nebūšu tik rupja).
Ārsts slimnīcā man neveica nevienas analīzes un netaisīja sonogrāfu.
Un paldies Dievam , ka pieprasīju palikt slimnīcā, es tiku pie cita ārsta , kurš veica sonogrāfu un izrādījās, ka mans organisms pats ir ticis ar visu galā. Ja nē, vēl būtu "iztīrīta" kā to teica Dr.Kupelis!
Nekad mūžā nedomāju , ka saskaršos ar tādu attieksmi!
Nenovēlu nevienai sievietei neko tādu piedzīvot!!!