Liepājas Zobārstniecības Poliklīnika - apkalpe, Dr. Cornaja!!!!

Sveicināti Dārgie, veselību mīlošie, lasītāji!
Es esmu šobrīd ļoti(!!!!!) pārskaitusies, jo man drausmīgi sāp zobs, un tikai 1.dien tieku pie tiešām laba un dārga dakterīša :(
Stāsts sākās, kad 5tajā klasē ar klasi kopīgi gājām pie zobiņdaktera. Tad man konstatēja 1 iesēdušos caurumu.. To man laipni, bet tomēr nejauki ''salaboja'' daktere Cornaja. No zobārsta bailes nebija - kas jādara - jādara.
Nākošais gads - 6.klase. Ejam atkal visi kopīgi pie daktera. Tas pats zobs ir jālabo, jo nav kārtīgi salabots pagājušo reizi. Gāju atkārtoti pie Cornajas (jau tad mammai sūdzējos, ka viņa man dara sāpes, bet neko pret ārstu neiebildu, bet tagad to nožēloju) Zobam uzlika 2 plombas, vienu to veco atstāja, un blakus izurba jaunu caurumu, ielika zāles, panēsāju to nedēļu un atkal devos pie viņas, tajā pašā diena, kad man lika 2 plombu vienam un tam pašam zobam, viņa teica, ka būs jānāk vēl, jo izrādās, ka vēl viens zobs ir bojāts.( Es ļoti cītīgi sekoju no bērnības zobu tīrībai, taču manam organismam kaut kas nepatika un bojājās zobi). Aizgāju pēc nedēļas, lai labotu citu zobu, un tad sākās UZMANIIGAA attieksme!! Es tiešām sēdēju mierīgi, jo pat maza būdama es sapratu, ka, ja nesēdēs mierīgi, pašam sāpēs.. Viņas pirksti manu mutīti mazo plēsa tik ilgi, kamēr ieplēsa man vaigu (viņas pirksti tiešām ir tuklāki nekā ierasts). Man tecēja nedaudz asins un tad lai man dezinficētu, viņa uzlēja ko līdzīgu spirtam - tā koda. vēl jo projām neko neteicu. Dr. Cornaja uzlika salveti uz vaiga, pat nezinu kāpēc, un pievērsās dokumentiem, pēc neilga brīža, kad viņa salveti noņēma, man atkal sāpēja ellīgi stipri, jo salvete bija ieķepusi brūcē, un tad es 1.x ievaidējos, ar sūdzībām, ko nav labi. Pēc aptuveni pus mēneša (jāpiebilst, ka vēl jo projām tā pus mēneša laikā pie viņus gāju labot zobus) man sāka sāpēt žoklis, un ļoti bieži ēdot ieķērās, es viņai pateicu, un palūdzu palīdzību, jo tiešām biju nobijusies.. Man vaigs, tikko knapi sadzijis, lai labotu to žokli, viņa iebāza ausīs (manās ) īkšķus, un ar mazajiem pirkstiem katru savas mutes kaktā vilka uz malām, un teica, lai veidoju spēcīgu sakodienu, kā arī darīju. Rezultāts - žoklis nepārgāja vēl kādu gadu, un brūce ieplīsa no jauna. Viņas attieksme ir ļoti nepacietīga un nevērīga.. Tagad atkal tajā zobā, kurā ir iebakātas tās 2 plombas ir izveidojies caurums, naktis negulētas, un kad nāk prātā doma, ka atkal būs jāiet (kaut pie labāka speciālista) asaras acīs sēž un trīc visas malas..
Bet es taču biju kluss un mierīgs bērns. Zobi - žoklis - rēta..
šobrīd man ir 17 gadu. Sāpīgi atcerēties.. :(
Paldies Draudzīgajai Dr. Cornajai!!!