VDEĀK Rīgas apvienotā nodaļa - Ierēdņu attieksme

Pēc šīs iestādes apmeklēšanas rodas pamatots iespaids, ka tiem ierēdņiem, kuri ir iesēdināti VDEĀK kabinetos, lai pieņemtu dokumentus no cilvēkiem, kuri ir nosūtīti uz invaliditātes ekspertīzi, nav ne mazāko zināšanu saistībā ar medicīnu.
Pirmais, ko nākas dzirdēt cilvēkam, kurš ienāk kabinetā, lai iesniegtu dokumentus – „nesaprotu, kādēļ jūs vispār esat pie mums atnācis!”. Kopējā attieksme ir klaji pazemojoša. Darbiniece, kura skaitās komisijas locekle, pieņemot dokumentus izskatīšanai, par katru no dokumentiem pasaka, ka no tiem arī neko nesaprot, to pašu pasaka par norādītajām pacienta diagnozēm, tad sāk apgalvot, ka pacienta ģimenes ārsts ir nepareizi sastādījis nosūtījumu uz komisiju, un tātad šos dokumentus vispār nevajadzētu pieņemt. Pēc tam no atnestajiem dokumentiem tomēr izņem dažus papīrus pēc izvēles, jo tos „varbūt paskatīsies kāds no komisijas”, vienlaicīgi pasakot, ka viņa personiski ļoti apšauba to, ka invaliditāte tiks piešķirta, un tādēļ pacientam pēc nedēļas būtu jāatnāk vēlreiz, lai saņemtu atteikumu. Atnākot pēc nedēļas, cilvēks ar izbrīnu uzzina, ka viņam ir piešķirta invaliditāte saskaņā ar likumdošanu, uz iesniegto dokumentu pamata.
Tad rodas jautājums - kādēļ cilvēkiem ar nopietnām slimībām būtu jāizcieš tik daudz pazemojumu, lai pēc tam viņu likumīgās tiesības tomēr tiktu pierādītas?
Vai šie medicīnas ierēdņi tiešām ir pārliecināti, ka pret cilvēkiem ir atļauts izturēties kā ienāk prātā, ka pacienti jebkādus pazemojumus uztvers kā pašsaprotamo lietu, pat nemēģinās aizstāvēt savas tiesības un varbūt vēl izrādīs pateicību par neģēlīgo attieksmi?

Arī attiecībā uz pašreizējo situāciju medicīnas nozarē visvairāk šausmina tieši ārstu visatļautības apziņa attiecībā uz pacientiem un tas, ka no ārstu puses šāda rīcība arvien biežāk tiek uzskatīta par normu.