Valda Strēlniece - Psihiatrs Talsos - Neprofesionāla un agresīva attieksme
Manai mammai ar diagnozi "smaga vecuma demence" nācās kārtot invaliditātes grupu caur šo ārsti. Ārste man pieprasīja uzsākt tiesas procesu pilsētas tiesā par rīcībspējas atņemšanu mammai un iesniegt viņai dokumentu par tiesas procesa uzsākšanu. Sazinājos ar advokātu un bāriņtiesu, kuri man paskaidroja, ka šādu procesu uzsāk tikai mantisko vai īpašumu lietu gadījumā, nevis, lai saņemtu ikmēneša invaliditātes pabalstu. Tā kā mammai īpašumu nav, šāds tiesas process nav nepieciešams. Kad to pateicu ārstei, attieksme bija pārsteidzoša - pateica, ka nepieciešamos dokumentus man nedos, kamēr neiesniegšu dokumentu par tiesas procesu!!! Tātad man ir jāuzsāk reāls tiesas process tikai tāpēc, lai mamma varētu saņemt pabalstu!!! Absurds, par kuru pārsteigti pat juristi!!!
Bet pats šokējošākais, ko man kā apmeklētājai nācās dzirdēt ārstes kabinetā: "Ejiet prom, man no Jums palika slikti!" Šī frāze man tika veltīta brīdī, kad teicu, ka esmu sazinājusies ar advokātu un, ka tiesas procesu neuzsākšu...
Vēlāk, runājot ar dažādiem cilvēkiem, uzzināju, ka šī persona ar savu agresīvo attieksmi esot slavena visā pilsētā, ka cilvēkiem no viņas ir bail, ka cilvēki brauc uz apkārtējām pilsētām, lai tikai nebūtu jāiet pie dr. Strēlnieces, ka ārste mēģina nemierīgus bērnus ievietot paārstēties psihiatriskajā slimnīcā - klīst leģendas, bet ārste mierīgi strādā un turpina ņirgāties par cilvēkiem.
Mīļie cilvēki neejiet pie šīs ārstes, ja vien Jums ir dārga sava veselība un labsajūta!
Комментарии (8)
Mjā, laikam šī nav vienīgā tāda. Psihoterapeits Ilze Treimane ir līdzīga, tāpat ņirgājas un mēģina savus klientus iedabūt slimnīcā.
Esmu vairākkārt , dzīves laikā, apmeklējusi psihoterapeitus. Tomēr tikai Dr. Strēlniece ir spējusi patiešām būtiski palīdzēt, un viņas ārstēšanas rezultātā esmu būtiski spējusi uzlabot savas dzīves kvalitāti. Un nebūt ar zāļēm, bet tieši ar terapiju. Uzskatu, ka jā, daktere ir tieša, profesionāla, neauklējas, tomēr ļoti profesionāla un gudra. Arī man reizēm ir bijis bišķi bail, bet viņā esmu ieklausījusies kā nevienā citā un teikto pārdomājot,esmu spējusi atkal atrast savu vietu dzīvē. Varbūt, ja gribat ko ilgāk par 15 minūtēm, kur patiesi ir neiespējami iedziļināties tik smalkajos psihes līkločos un sarunas ceļā palīdzēt, droši pierakstieties uz terapiju. Bet saku uzreiz tur nebūs tukša pļapāšana un būs jāsaprot arī sāpīgais un tas, ko negribēsies redzēt... bet ja neesi ņaudulis, tad saku- palīdzēs. Gudra, brīnišķīga un atbildīga ārste.
Dakter, nevajag jau nu sevi tā smalki aizstāvēt.. hehehe. Ļaudis jau nav mazi bērni un nav dūmu bez uguns, vai ne?
Ne tikai turpina strādāt, vēl saņēma apbalvojumu par darbu
Pati ar esmu bijusi viņas ''upuris'', kad runāju par problēmu, apsauca, bremzēja - deva zāles, neklausījās manī, kad teicu par blakusparādībām, vēl nosodīja, ka lasot zāļu anotācijas, kad simptomi palika par traku, tad atkal rāja, kāpēc neesmu teikusi uzreiz un klusējusi utt
Konsultācijās likās, ka viņai pašai ir problēmas, jo ja, rakstot tika ar rakstāmo pāri lapai uz galda - nervozi berzēja to nost no galda ar pirkstiem - tā neadekvāti, nevis normāli
pēc diviem gadiem, kad no viņas ārstēšanas jau pie katras mazākās piepūles nāca jau ģīboņi un pusgadu jau biju uz darba nespējas lapas un tuvojās laiks ārstu konsīlijam - viņa mani pazemoja, kliedza, pat ģimenes ārstam izbļaustījās ka es negribot strādāt, tāpēc man ir slikti utt.
Atradu citu ārstu citā pilsētā - mēneša laikā jau varēju sākt strādāt - viņa mani bija zombējusi madikamentozi, esošais brīnījās, ka no zālēm nesajuku prātā, un šī vēl lamāja mani par to - vēl tagad redzot viņas augstprātīgo seju metas nelabi un aiz dusmām viss trīc
Arī man radās iespaids, ka pati ārste ir neadekvāti nervoza, visu mūsu sarunas laiku nervozi virpināja pildspalvu un pārkārtoja dokumentus, bet spārnotā frāze: "Ejiet prom, man no Jums palika slikti" man tiešām šokēja - vai tā runā ārsts psihiatrs? Kur paliek ārsta ētika?
Viņa esot garastāvokļa cilvēks, bet kā tāds garastāvokļa cilvēks var ar pacientiem strādāt...emocijas jau nu gan psihiatrei vajadzētu prast savaldīt.
Skumji...cilvēkiem jābrauc uz citām pilsētām meklēt ārstus, bet tā turpmāk darītu arī es, to negatīvismu, ko iedveš šī ārste, nevēlos laist sev tuvumā.
Esmu ievērojusi, jo s*dīgāks speciālists, ar riebīgāko attieksmi pret pacientiem, jo lielāka iespēja, ka saņems kādu apbalvojumu. Varbūt tāpēc, ka pamanāmāks vai arī prot ielīst autoritātēm attiecīgajā vietā.
Esmu saņēmusi ļoti operatīvu un profesionālu palīdzību no dakteres Valdas Strēlnieces. Viņa pacietīgi, laipni un izsmeļoši atbildēja uz visiem maniem jautājumiem. Es saprotu, ka kāds var nebūt ar ārstu uz viena viļņa un tad tiešām labāk meklēt, ar ko saprotas. Bet sertifikātus un apbalvojumus nevienam par velti nepiešķir un nepārdod. Ja iet pie mediķa, nav jāgaida, ka viņš ārstēs ar buramvārdiem. Psihiatrs un psihoterapeits nav viens un tas pats.Un vienkārši nemierīgus bērnus neviens pie psihiatra neved. Zinot mūsu sabiedrības šausmīgās bailes no psihiatriem, bērni tur tiek aizvesti tikai tad, kad visas citas iespējas ir izsmeltas. Latvijā ir trīs ļaunākās profesijas- ārsti, policisti un skolotāji. Viņi ir tikai cilvēki un, protams, pa laikam izdara kaut ko nejēdzīgu. Tad nu tas tiek bazūnēts , kur tik var. Bet par savu dzīvības vai dzīves glābšanu mēs tā nesteidzam pateikties, jo tas jau pats par sevi saprotams. Diana
Viena no labākajām savas profesijas ārstēm Latvijā.