Tiesnese I.GAILE pārkāpj likumus tiesas lietu risināšanā. - Tiesnese I.GAILE pārkāpj likumus tiesas lietu risināšanā.

Rīgas rajona tiesa, Jūrmalā.
Tiesnese I.GAILE pārkāpj likumus tiesas lietu risināšanā.

Tiesnese I.Gaile divu gadu laikā vairāk nekā vienu reizi atteikusies no lietām, sodīta ar piezīmi.
Tiesnesis nevar spriest tiesu, ja ir personiski ieinteresēts lietas iznākumā, tomēr nesen tiesnešu saime vērtējusi kādu gadījumu, kur ir aizdomas, ka tiesnesis izdomājis iemeslus, lai nebūtu jāskata neērtas lietas. Temīdas sargi to uzskatījuši par tīšu likuma pārkāpumu.
Tiesneša atteikšanās skatīt kādu lietu uzskatāma par ārkārtas, nevis ikdienišķu situāciju.
Un pārāk bieža šādas iespējas izmantošana var radīt Temīdas sargam nopietnas nepatikšanas.
Tiesneša atteikšanās skatīt kādu lietu uzskatāma par ārkārtas, nevis ikdienišķu situāciju.
Un pārāk bieža šādas iespējas izmantošana var radīt Temīdas sargam nopietnas nepatikšanas.
Tieslietu ministrs saņēma sūdzību, ka tiesnese I.Gaile nepilda savus dienesta pienākumus. Ministrs vasarā rosināja disciplinārlietu, un izmeklēšanā atklājās, ka I. Gaile divu gadu laikā atteikusies no lietām veselas vairāk nekā vienu reizi gadu.
Gailītes darbu sāka vērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģija un izlēma, ka tiesnese nav pildījusi savus darba pienākumus un tīši pārkāpusi likumu.
Augstākās tiesas tiesnesis, norāda, ka ir samērā grūti definēt, kas ir tīšs likuma pārkāpums, īpaši tad, ja tiesnesis jūt, ka viņš nebūs objektīvs. «Tajā pašā laikā sadomāti, šķietami iemesli, kam nav nekāda sakara ar lietas norisi un izskatīšanu, - ir skaidrs, ka jau pārsniedz tās robežas, kas tiesnesim tiek dotas,»
Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas iztiesāšanā, piemēram, ja viņš ir ciešās attiecībās ar kādu no lietas dalībniekiem. Tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Var veidoties situācijas, kad tiesnesis nespēj izskatīt lietu objektīvu apsvērumu dēļ ar vienu no lietas dalībniekiem. Vai tās ir radnieciskas attiecības ar kādu, varbūt ir daudz šo prasību lietā, vai ar viņu saistītas lietas. Tas ir objektīvs iemesls. Bet, ja tie iemesli ir šķietami, kuri pārējiem neliekas pietiekami nopietni, lai tiesnesis atstatītos, tad tomēr tiesnesim ir jāvar izskatīt šī lieta, lai arī kā varbūt negribētos.
Padomju gados tiesnesis nekādā gadījumā nedrīkstēja atstatīties no lietas izskatīšanas, izņemot konkrēti likumā noteiktos, tā arī darīju. Ar 2008.gadu sākās tiesnešu atstatīšanās, ja apstākļi saprātīgam vērotājam no malas varētu radīt šaubas par tiesneša objektivitāti, kā bija norādījusi Tiesnešu ētikas komisija, un tika rosinātas disciplinārlietas kolēģiem tiesnešiem par neatstatīšanos. Tagad acīmredzot atkal mainās tiesu prakse.»
Bijuši arī viedokļi, ka sodam jābūt smagākam, jo tādā veidā var pat manipulēt ar vajadzīgo tiesas sastāvu vai panākt, ka lieta nonāk citā tiesā, ja visi tiesneši atsakās to skatīt.
Lēmumā kā motīvs šāda soda izvēlei ir norādīts, ka tas ir pirmais šāda veida pārkāpums (tiesnesei). Un tam nav īpašu seku. Kaut gan, protams, izskanēja citi viedokļi. I.Gaile nepārsūdzēs viņai piespriesto sodu.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus par tiesnešu pārkāpumiem publisko portālā «tiesas.lv», taču nevienā no tiem sodītā tiesneša vārds nav izpausts. Iespējams, tas drīz mainīsies.
Satversmes tiesa patlaban vērtē, vai informācijai par tiesnešu disciplinārlietām nav jābūt pieejamai plašākai sabiedrībai.
Speciālais likums līdz šim neļāva identificēt pārkāpumus izdarījušos tiesnešus, lietas materiāli bija zināmi šauram cilvēku lokam. Bula sūdzība nonāca Augstākajā tiesā, un Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu, secināja, ka tiesnešu vārdu aizklāšana neatbilst Satversmes 100. pantam, proti, tiesībām iegūt informāciju. Augstākās tiesas tiesneši vērsās Satversmes tiesā, lai tā izšķir, cik samērīgi ir sodīto tiesnešu vārdus aizslepenot.Tiesneši ir tā sabiedrības daļa, kas būtībā pieder pie elites un no kuru rīcības pārējā sabiedrības daļa veido savu rīcības modeli.
Ja šī sabiedrības daļa slēpj informāciju par saviem pārkāpumiem, tas rada negatīvu priekšstatu par profesiju kopumā, tām vērtībām, ko tiesneši pārstāv.
Līdzšinējai konfidencialitātei attiecībā uz sodīto tiesnešu vārdiem nepiekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Tomēr Saeima nav steigusies šo likumu labot, baidoties, ka tiesneši to vērtēs kā iejaukšanos tiesu varas neatkarībā.