Socialas Aprupes Centrs Mežciems - Arsta nolaidiba/Nolaidiba pret gulosiem cilvekiem

Mana vecmamma tika ievietota pansionata mezciems decembri 2014 gada, tagad gulj gailezera reanimacija, jo nepartraukti, kad pie vinas braucam redzejam, ka paliek aizvien sliktak, no sakuma palika uz gultas un pec tam vair ari nerunaja, tas viss bija 3 menesu laika, nepartraukti gajam pie daktera un teicam, ka vinai ir slikti vajag kaut ko darit, daktera atbilde, labi es uziesu, bet ko jus gribat tas tacu ir vecums 95 gadi. Sakas vecmammai izgulejumi, mamma aizgaja pie medmasas pateica, pec tam pusstundu vajadzeja atvainoties darbiniecem par to ka bijam lugusi aizlimet izgulejumus. Aiz dusmam vinas pargerbjot manu vecmammu ta metaja pa gultu, ka vina pilnigi saka raudat. Tagad sanak ta, ja cilvekam ir 95 gadi vinam ir jamirst? Kas par arstu, kas par kopejam, maitas, redzeja, ka paliek slikti un neviens pat savu pakalju nevareja piecelt un izsaukt atro palidzibu. Kad atbrauco tani vakara 9. 04. 15 vienigais ko ome vareja pateik, ka vinai ir slikt, aizsreju pakalj masinai, atnaca, saka merit spiedienu, nobijas izsauca atros, jo spiediena nebija vispar. Kad atbrauca atrie visu ko vini pateica labi, ka jus atbracat pie savas vecmammas. Pirms tam pansionata tika nemtas asinis kur bija kritiski nieru raditaji un pat ar to bija par maz, lai cilveku ieliktu slimnica, dakters teica, no ko jus gribat ir jasaprot, ka tas ir vecums. Un tagad mana vecmamma atrodas gailezera, kur mirst, jo ir asins saindesans un arsti saka, ka nekas savadak nebus. Vienkarsa arsta un apkalpojosa personala nolaidiba pansionata mezciems. Tada attieksme ir demensijas nodalja pret guljosiem cilveciniem. Dazhi darbinieki pat atlaujas atrasties darba reibuma stavokli.