Putnu Fabrika Ķekava - Darbs uzņēmumā

Ja kāds šobrīd apsver domu par darba meklējumiem "Ķekavas broileros" (konkrēti šī uzņēmuma veikalos par pārdevēju), iesaku labāk raudzīties citā virzienā, jo šajā uzņēmumā pret darbiniekiem ir, maigi izsakoties, dīvaina un 21. gs. neatbilstoša.
Pirmkārt, darba atalgojums ir tik niecīgs, ka diez vai komunālos ar to nosegsiet, nerunājot nemaz jau par tādām ekstrām kā ēšana vai apģērbšanās.. (Te jāpiemin, ka prasības pret pārdevēju ir tādas, lai tas savā darba vietā izskatītos LABI. Jautājums - kā var izskatīties labi, ja pat pie friziera un zobārsta nevar atļauties aiziet?) Bez tam darba alga ir atkarīga no kādas tālu stāvošas personas izdomātā plāna. Visticamāk, ka šī persona nav iedziļinājusies vietējos apstākļos - katram veikalam taču ir atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, pircēju kontingents utt.
Daļu algas varat atskaitīt nost uzreiz, jo jums "brīvprātīgā piespiedu kārtā" būs jāsamaksā par darba formu, kuru, protams, izvēlēties jūs nevarēsiet.
Otrkārt, kad būsiet par apmēram 30 latiem iegādājušies šo formu, jūs riskēsiet iedzīvoties dermatītā vai kādā citā ādas slimībā, jo zem aprocēm, kas OBLIGĀTI valkājamas kopā ar silto jaku, jums divu stundu laikā rokas būs sasvīdušas līdz galējai robežai. Un darba diena jau nesastāv tikai no divām stundām! Diskomforts draud arī tad, ja tās aproces neuzvilksiet. Iemesls vienkāršs - darba formā tikai viens t-krekls, kas valkājams zem jakas vai atsevišķi. Tātad - vai nu aizliegts iesvīst, vai arī tas krekls katru dienu ir jāmazgā.
Vēl viens fakts. 23 000 latu ir iztērēti par reklāmas bukletiem, kuriem reti kurš pircējs vispār uzmet kaut vai paviršu skatu. Krietni vairāk ir to, kas atsakās tos ņemt rokā vai pat bēg no piedāvājuma to apskatīt. Man ir nelāgas aizdomas, ka par šo neizdevušos gājienu maksās veikalos strādājošie pārdevēji...
Un vēl kāda lieta, kas domājošam cilvēkam izraisa vien nicīgu vīpsnu... Jums varbūt liksies smieklīgi, bet tā ir realitāte. Milzum daudz naudas tiek tērēts, lai pārdevēju darbu un veikalus "čekotu" tā saucamie pārbaudītāji (algas, transporta izdevumi utt.). Bet ar to viss vēl neapstājas. Pārbaudītājus savukārt pārbauda citi pārbaudītāji. :D Pārdevējs šādā situācijā jūtas kā noziedznieks, kuram nav ne goda jūtu, ne atbildības sajūtas, nekā, kas piemīt jebkuram normālam cilvēkam. Vai šādas pārbaudes ir jāuztver tā, ka visi pārdevēji ir zagļi, kuri bez pastāvīgas kontroles nemaz nedrīkst un nevar strādāt?
Tad nu sareiziniet veikalu skaitu ar šo pārbaudītāju aizņemtajām štata vietām, un tad ar viņu vidējo algu. Sanāks iespaidīga summa. Ja jau pārdevēji nav pelnījuši ne normālu algu, ne arī cilvēcīgu attieksmi, tad to naudu labāk būtu atdevuši labdarībai, vai? Izskatās, ka līdzekļus tā īsti nav kur likt!
Varētu jau vēl padiskutēt par darba laika samērojamību ar algām un arvien pieaugošajiem pienākumiem...bet vai tas vajadzīgs? Ja līdz šai vietai izlasījāt, tad, domājams, jums tāpat viss ir skaidrs.
Un vēl skaidrs ir tas, ka reizēm grožus rausta tāds cilvēks, kurš nezin, no kuras puses zirgam klāt ir jāiet... Vai tāds tālu aizbrauks? Vai rati pa ceļam neapgāzīsies?
Ja tomēr esat spiesti tur strādāt, apbruņojieties ar pamatīgām zināšanām likumdošanā un ierakstiet savā tālruņa katalogā Darba Inspekcijas numuru... Var noderēt...
Lai jums veicas!