Olderi Tipogrāfija - Darbinieku rotācija kā Centrāltirgū

Šajā iestādījumā nostrādāju pavisam neilgi, bet ātri tapa skaidrs kas tur notiek tāpēc zinu ko rakstu. Katrā uzņēmumā ir savi mīnusi un savi plusi. Olderos mīnusi ir stipri vairāk kā plusi. Izaugt (kļūt par kaut ko vairāk) šajā uzņēmumā nevar un nav iespējams, aizmirstot par normālu darba laiku, jo jāvergo arī vakaros, gan brīvdienās, lai neskatītos šķībi. Viss darba laiks nenormālā stresā un skriešanā. Laimīgs ir tas, kas naktīs par darbu nemurgo. Droši vari arī aizmirst par savu privāto dzīvi (tev tādas nemaz nav, jo strādā bez atelpas, plus vēl boss smadzenes noslogo par kosmosu un masāžām un kailām meitenēm jo pētot sieviešu ķermeņa uzbūvi, un jāklausās stāsti, cik atšķirīgi katrai daba ir izveidojusi intīmās ķermeņa vietas. Ja atļaujies nogurt vai slimot – tad esi priekšniecības acīs nejēga un liekēdis. Boss - jebkuru cilvēku spēj iedzīt kompleksos, sadragāt pašapziņu, pazemot, noniecināt, izņirgāties un arī saraudināt. Viņš ir cilvēks bez morāles normām un cieņas pret saviem darbiniekiem. Pēc viņa domām katrs tur strādājošs cilvēks ir bez mugurkaula, bez sava ‘’es’’, nejēga, nedomājoša būtne. Attieksme – lamāt viņš māk, smadzenes skalot arī, bet paldies viņš nepateiks nekad! Strādā slikti – lamā un pazemo līdz asarām, strādā labi – nevienu labu vārdu par sevi no viņa nesagaidīsi. Atalgojums – minimāla samaksa par maksimālo atdevi. Puse algas aploksnē. Slimot atļauties nevari, jo taču jāstrādā. Reizēm sanāk tā summa tāda, ka to aplokšņu naudu nemaz nesaņem vai arī ja saņem, tad kapeikas. 100reizes jālūdzas algas paaugstinājums. Kolosāls veids kā tikt pie algas pielikuma ir pateikt, ka ej projām. Tad 50eur piemetīs, lai vēl kādu laiku paliktu vergot. Savādāk pielikumu neredzēt kā savas ausis! Smile) ) liela kadru mainība (paši saprotiet kāpēc) . Uz pārrunām nāk desmitiem cilvēku par kuriem ņirgājas pārrunu laikā. Kad es biju pārrunās – šķita, ka tas ir tikai tāds pārbaudījums, bet izrādās – tā ir ikdiena. Malači tie cilvēki, kas tur strādā. Šos cilvēkus var tikai apbrīnot un novēlēt viņiem izturību, veselību un nesabrukt tādu darbu strādājot. Šo dabu saucu par vergošanu, ne strādāšanu. Vienu gan varu pateikt – raksturu tur ļoti labi var norūdīt. Bet ja nav stipri nervi, lai to visu paciestu – drīzāk draud nervu sabrukums. Nevienam neieteiktu tur iet strādāt. Nav tā vērts bojāt nervus un veselību. Par tādu naudu tad jau labāk iet burgerus pārdot vai picas cept. Smile) ) )