Neirologs Gunta Užāne - Slikta pieredze
Pie šīs ārstes vērsos sakarā ar bērna naktsmiegu. Bez jebkādiem jautājumiem, neiroloģe pati izdara savus slēdzienus, neieklausās, ir uzstājīga, ar šauru ārstniecības skatījumu. Ļoti bēdīga pieredze, nožēloju katru centu, kuru esmu atdevusi (55 euro) .
Vizītes laikā tika pacelta balss, jutos kā nopērts suns. Nekad dzīvē neesmu ko tādu piedzīvojusi. Neprofesionāli.
Paskaļā monologa laikā nonāk pretstatos, respektīvi, iesaka bērnam apmeklēt vairāk bd (mani vārdi: "bērns nav apmeklējis bd divas pēdējās nedēļas sakarā ar klepu. Tādos gadījumos dzīvojamies pa māju") un tad iesaka tomēr vairāk pavadīt laiku ar bērnu, jo bērns esot emocionāls. Pierakstīšu tomēr komentāru - esmu ilggadīgs pedagogs/metodiķis, līdz ar to es pārzinu vairākus veidus kā interesanti pavadīt laiku ar bērnu, neskaitot teātra apmeklējumus un citas izklaides.
No sirds neiesaku doties pie viņas, viņa noteikti Nepalīdzēs atrisināt problēmu, nemaz neieklausīsies!
Комментарии (7)
loģiski, ka ārsts izdara SAVUS slēdzienus, tur dzemdētājai nav teikšanas. Ārstam ir ārsta diagnozes, tev ir dzemdētājas un metodiķes slēdzieni. Katram jāzina sava vieta. Pašreiz izskatās, ka metodiķis nezina savu vietu.
Manuprāt lieki ierakstīts komentārs. Ir saprotams, ka katram ir savs viedoklis, tomēr, lielākais uzsvars te ir uz ārsta neprofesionalitāti. No sirds ieteiktu šo konkrēto neirologu neapmeklēt. Jūtīgāki vecāki dēļ šiem neprofesionālajiem ieteikumiem varētu reaģēt citādak, kas nav īsti vajadzīgs.
Manuprāt, tu esi lieks subjekts pasaulē.
@Bez_vārds smuki uzraksīji.
Briesmīgs cilvēks, paceļ balsi ( bērns to visu redz!), neko nepaskaidro un pati neskatās uz bērnu! Nevienam neieteicu!
Diemžēl arī bijām pie šis kundzes. Ļoti nepatīkama pieredze. Bērnam 2,5 gadi bija, tas periods bija ļoti emocionāls. Bērns bija ļoti emocionāls, pašu mazāko iemeslu dēļ sākas histērika, mierīgas sarunas nepalīdzēja vispār. Baidoties ka tas nav vienkārši krīzes periods, gimenes arste ieteica apmeklēt neirologu, ka varbūt ko ieteiks.
Jau pie kabineta meitiņa sāka raudāt, meiginaju visu izskaidrot un nomierināt, tam protams vajadzīgas dažas minūtes. Kad arste mūs izsauca uzreiz uzmeta man, ka esmu par maigu ar meitu, ka viņa vēl neko nesaprot un sarunas nekādas nepalīdzēs. Pateica ka bērni tāda vecuma neko nesaprotot un viņiem jāzina tikai vārds ,,ne”. Tālāk īsti neklausoties mani, izteica savu nekompetentu viedokli ka vecāki tagad paši vainīgi, ka ir jāaudzina bērns, bērnam nav jādod vārds izteikties, viņam vienkārši jāklausa vecāki. Kad jautāju -Kāda veidā ir jāaudzina? Atbildēja ka agrāk nebija nekādu sarunu. Viņa bija tik skaļa, nelaipna un nav brīnums ka bērns negribēja būt apskatīts. Vienkārši aizgājām prom, ja nebūtu bērns blakus, es gan izteiktos. Tādam cilvēkam nedrīkst strādāt ar bērniem, bet gan jāaiziet ārstēt savu galvu no psrs laiku uzskatiem.
Meitai tagad 3,5 un viņa tik saprotoša, mēs vienmēr visu varam sarunāt. Visu izskaidroju un viņa mierīgi klausās, saprot kāpēc nedrīkst, saprot un samīļo. Vienkārši bija jāpagaida dažus mēnešus un krīze pārgāja, galvenajs nepadoties un tikai sarunas, sarunas un sarunas. Paldies ka man bija sava galva uz pleciem, bet ja kāda nogurusi māmiņa tiek pie tādas ārstes((
Daktere vairākus gadus strādāja kā pediatrs, salīdzinoši nesen izmācījās par neirologu! Gājām pie viņas kā pie pediatra. Neiesaku, tiešam paceļ balsi! Atturas pret vecākiem noraidoši. Pati esmu medmāsa, zinu par ko runāju