Nacionālo Psihiskās Veselības Centrs - Nekompetenta ārste Liene Sīle
Vēlos brīdināt citus pacientus un neiesaku vērsties pie psihiatres Lienes Sīles, ja vēlies saņemt kompetentā, iejūtīga un ieinteresēta ārsta palīdzību. Ļoti neiejūtīga, kādu laiku pie viņas gāju, jo taču laba ārste, bet ar katru vizīti palika arvien sliktāk un sliktāk. Bija/ir sūdzības par nomāktu garastāvokli, depresiju, ļoti slikti pašsajūtu, vienā no pēdējām vizītēm kad biju pie viņas, viņa pateica ka viņai ir apnicis klausīties tajā ka man ir slikti. Biju jautājusi vai varbūt ir iespēja pamainīt medikamentus, pateica ka man neko nevajag, bet par laimi vismaz miegam zāles atstāja.
Un arī no vairākiem cilvēkiem novērots ka viņai ir nepatika pret cilvēkiem ar lieko svaru, jo izskatās ka viņas uztverē vainīgs ir tikai svars un nekas cits. Apmēram teica ar tādu domu, nomet lieko svaru un viss būs labi. Šo viņa ir teikusi vairākiem pacientiem, rekomendējusi ozempic injekcijas, lai palīdzētu tikt vaļā no liekā svarā.
Diemžēl man personīgi uzauga ļoti liekais svars dēļ medikamentiem. Jo pat negribējās pie viņas iet dēļ šīs attieksmes.
Žēl ka NPVC šī daktere ir tā teikt kā seja iestādei.
Vienkārši lūdzu cilvēkiem uzmanīties no šīs ārstes.
Комментарии (7)
Saprotiet tak vienreiz, ka dakteritei nav laika krāmēties ar jūsu “kreņķīšiem”, viņai ir jāvada un jāattīsta un jāreklamē psihiskà palīdzība visā valstī un vēl jāstrādā 10 citos amatos!
Ja netiek galā ar to, tad varbūt nevajag pieņemt pacientus ambulatoro vai samazināt laiku, lai paspēj izdarīt visus savus darbus. Tāpēc nevajadzētu to izgāzt uz pacientiem.
Da tajā iestādē gandrīz visas vecenes ārstes ir ar pazemojošu attieksmi.Tur nevienam nevar uzticēties.Kā kas tā pagriezīs pret tevi. 1-2 ārsti uz visu iestādi būs tiešām labi,pārējie runā uz nots :ņem tabletes ar smagām blaknēm un atpisies! tā skaļi dirš medijos par mentālo veselību utt,bet tas viss ir tukša runa,lai tikai naudiņu vāktu no Eiropas savienības.cerams,ka kāds kādreiz to ēku likvidēs vai uzlaidīs gaisā.
Jup, biju pie viņas vienu reizi, un man ļoti nepatika attieksme. No malas viņa šķiet ļoti smaidīga, pozitīva un draudzīga, taču sarunas laikā bija jūtama pasīvi agresīva komunikācija. Daudzi komentāri un ieteikumi bija pasniegti it kā laipni, bet tajos bija jūtams zemteksts, kas lika justies noniecinātai. Tā nebija atklāta necieņa, drīzāk tāda smalka, aizplīvurota augstprātība, kuru ir grūti noķert konkrētos vārdos, bet ļoti viegli sajust. Pēc vizītes paliku ar nepatīkamu sajūtu un ilgi nesapratu, kāpēc, jo it kā nekas rupjš netika pateikts. Tikai vēlāk sapratu, ka problēma bija tajā, ka daudz kas tika pasniegts caur mājieniem, patronizējošu toni un tādiem kā netiešiem pārmetumiem. Tā bija viena no tām situācijām, kur cilvēks ārēji ir ļoti pieklājīgs, bet sarunas beigās tu nejūties ne sadzirdēta, ne cienīta.
Paldies par komentàru.
Saprotu ka neesmu vienīgā kas jūtas tāpat pēc vizītēm.
Draugiem kas ir bijuši pie viņas, ir tādas pašas sajūtas.
Es varu tikai piekrist par nicinošu, pasīvi agresīvu un nelaipnu attieksmi.
Mana pieredze bija tikai viena vizīte, ar kuru pilnībā pietika, lai saprastu, ka vairs atgriezties nevēlos. Ienākot kabinetā, sāku raudāt (kas man nav raksturīgi), stāstot īsi par to, kāpēc esmu tur ieradusies. Pretī saņēmu skatienu, ko uztvēru kā “nu, ne jau atkal”, un man vienkārši tika pasviesta salvešu kaste.
Tajā brīdī viss, kāpēc biju atnākusi, kļuva vēl smagāks, un radās sajūta, ka vispār biju kļūdījusies, nākot pēc palīdzības.
Katram ir savi “tarakāni galvā” un savi pārdzīvojumi. Es neprasu žēlastību vai mierināšanu, bet, manuprāt, pie speciālista, pie kura cilvēks vēršas pēc palīdzības, būtu jāsaņem vismaz saprotoša un cieņpilna attieksme.
Varu arī piekrist komentāriem par paziņām, kuriem bijusi līdzīga pieredze. Diemžēl līdz šim neesmu dzirdējusi nevienu pozitīvu atsauksmi.
Pilnīgi piekrītu rakstītajam. Domāju varbūt pa šiem gadiem ir kas mainījies, taču saprotu, ka ir kļuvis vēl sliktāk. Rodas jautājums, kādēļ ārsts atļaujas tā izturēties pie pacientiem. Domāju, ka reiz "uzķersies" uz kādu, kas piefiksēs komunikāciju un iesniegs sūdzību. Arī pirms vairākiem gadiem bija nicinoša attieksme pret pacienta problēmu, izteicieni, kas pārfrāzējot nozīmētu - sāp salauztā kāja? Dejo! Pāries. Tieši tik absurdi. Labi, ka atradu citu speciālistu, turklāt rūpīgu izmeklējumu rezultātā tika secināts, ka problēma nav "galvā", bet gan fiziska. Arī uz to brīdi jau bija veikti izmeklējumi, kurus ārste pat nepaskatījās, bet kas tieši norādīja uz problēmu reālumu nevis "slimību kā iemeslu nestrādāt". Iesaku arī pieprasīt medicīniskās dokumentācijas kopiju. Varat izlasīt daudz ko interesantu par sevi un nesakritības diagnozēs un sniegtajā informācijā, jo ārste tikai uzmetot skatienu jau ir uzstādījusi diagnozi un jūsu personības aprakstu (nepazīsiet sevi). :)