Medicīnas sabiedrība ARS - Slikts serviss/attieksme

Ierados uz ARS traumpunktu, kur šovakar dežūrējošais ārsts bija Dr. Edvīns Simanovičs. Pirmo reizi dzīvē saskāros ar tik drausmīgu, neprofesionālu attieksmi no ārsta puses! Ja es esmu atnākusi pie ārsta, tātad man ir vajadzīga palīdzība, ko parasti ārsti arī sniedz, nevis nievājoša un izsmejoša attieksme pret tevi kā cilvēku un tavu problēmu, kura jau tā ir diezgan sāpīga tēma...
Viss sākās ar to, ka ieejot kabinetā ārsts sāka ar mani runāt krievu valodā. Uz atbildi, ka, jā, mans vārds un uzvārds, iespējams, skan diezgan slāviski, taču principā no dzimšanas runāju latviešu valodā un krievu valodā stāstīt par savu problēmu nespēšu. Ārsts pasmīkņāja, par to, ka kā gan ar tādu vārdu un uzvārdu var nerunāt krievu valodā, atbildēja, ka latviešu valodā nerunā un turpināja ar mani komunicēt krievu valodā... Likās - ok - Runājot par latviešu un krievu savstarpējām attiecībām, esmu diezgan iecietīga, un tāpēc jau neiešu un nevienam nesūdzēšos par to. Likās diezgan dīvaini, bet nu cilvēki ir dažādi..
BEEET Tālāk sekoja ārsta pilnīga ņirgāšanās par to, ka man ir janvārī nozīmēta operācija kājai, jo tad taču atkal sākas bezmaksas kvotas... tad ieraudzīja, ka man ir apdrošināšana. Citēju: "Ā, nu jā, kaut kāda apdrošināšana ir... nu ja... ". Šeit jau es varu teikt, ka ārsts ņirgājās par manu finansiālo stāvokli!
Tālāk viņš novēlēja man "veiksmi" sadarbojoties ar manu ārstu/ortopēdu, un lai es labāk padomājot ko daru. Šādu secinājumu viņš guva no kā? No Ārsta uzvārda? No maniem diviem teikumiem, kurus es viņam izstāstīju par savu traumu?
Apvainojumi un, viņaprāt, "jociņi" sekoja viens pēc otra...

Vēlos vērsties pie medicīnas iestādes ARS vadības ar lūgumu, lai viņi izskata šī ārsta kompetenci strādāt ar cilvēkiem traumpunktā, jo neuzskatu, ka pacientiem, kuri maksā (ar apdrošināšanu vai bez) būtu jāpiedzīvo tāda attieksme no cilvēka, kuram būtībā tev ir jāpalīdz.
Ja man šis būtu pirmais apmeklējums ARSā, tad šajā iestādē pat kāju nekad nespertu. Bet šobrīd, ja man vēl kādreiz nāksies doties uz traumpunktu, un tur ieraudzīšu dr. Edvīna Simanoviča plāksnīti uz durvīm,nedomājot pagriezīšos un aiziešu...