Latvijas dzelzceļš - Klientu apkalpošana

Šodien, 21. Oktobrī, braucu pirmo reizi ar vilcienu no rēzeknes2 līdz Zilupes stacijai ar savu trīsgadīgo meitu (pēdējo reizi braucu ar vilcienu 16 gadus atpakaļ) . Šīs brauciens bija meitas ceļojuma sapnis. Mūsu ģimenei nav tādas vajadzības braukt ar sabiedrisko transportu, un tāpēc šīs brauciens bija nevis kā vajadzības satiksmes brauciens, bet ka “iepazīšanās” ar Latvijas vilcienu. Diemžēl, šīs brauciens paliks atmiņā sliktā ziņā ne tikai priekš manis, bet arī manai nepilngadīgai meitai. Verot vaļā durvis, es neieraudzīju pogu, un veru vaļā durvis pati ar roku aiz rokturi. Ieraudzot šo, kontroliere (nebija rakstīts uz formas viņas vārds un uzvārds) rupji pateica man: ” nerauj durvis”. Es neieraudzīju pogu, un padomāju, ka es varbūt ar spēku rauju durvis un tāpēc kontrolierei tas nepatika. Bet ejot tālāk pie izejas, situācija atkārtojas. Atkal kontrolierē sāka mani uzrunāt uz “tu” un pat nepateica par pogu. No manas puses bija jautājums: 1) ” kāpēc svešs cilvēks ar mani runā uz “tu” un tik rupji? Es vairākas reize uzdodu viņai šo jautājumu, un tikai tad, kad pateicu, ka es tūlīt filmēšu un likšu internetā kā ar klientiem runā personāls, viņa sāka ar mani runāt pieklājīgi. Pēc minūtes vilciens apstājās galastacijā un es ar meitu izgājām ārā no vilciena, pēc dažām sekundēm viņa kaut ko kliedza man pakaļ. Pretī uz pateicu, ka viņai jāsaka vilcienā pasažieriem: “uz redzēšanos! Visu labu! ”, nevis kaut kādas muļķības kliegt man aizmugurē. Es esmu šokēta par Latvijas dīzeļvilciena personāla nepieklājību. Pēc šīs situācijas meita prasīja, kāpēc šī sieviete tā ar mums runāja un kāpēc viņa strīdējās ar mammu? Mana bērna sapņa brauciens vienas sievietes dēļ ir maigi pateikts “neveiksmīgs”.
P. S. Viens tikai lūgums administrācijai. Lūdzu paskaidrojiet kontrolierēm, ka viņi strādā ar cilvēkiem. Ka ar mums ir jārunā pieklājīgi un lapni. Savādāk ar tādu attieksmi vēl mazāk cilvēku izmantos sabiedrisko transportu.
Ar cieņu, jūsu pasažieri.