Latvijas 1.rokkafejnīca - Rupji darbinieki

Bijām uzdziedāt karaoke, netīšām aizmirsu lietussargu. Nākamajā dienā gāju meklēt, aizgājām arī uz šo “fantastisko” vietu. Atnācām no rīta, plkst. 11, par to, ka kafejnīca strādā no 12 nezināju, taču durvis bija vaļā.
Pieklauvējām, uzrunājam strādājošu tur meiteni, visdrīzāk, oficianti, tā mums rupji atbildēja, ka var ātri apskatīties, bet viņi strādājot tikai no 12. Es atvainojos, pateicu: “piedodiet, ka tā. Es pati varu visu apskatīt tur ir 3 minūšu jautājums - vai nu ir, vai arī nav” uz ko viņa man pateica: “jūs varat vienkārši pati pastāvēt Maliņā un netraucēt”.
Ok, sapratām, ka neesam aicināti, aizgājām, apsolot atnākt pēc 12. Atnācām arī, atkal sasveicinājāmies, pretī nekā, bārmens ar meiteni tikai pārskatījās viens ar otru ar tādu skatu, ka radās vēlme atkal atvainoties, ka atnācu viņu darba stundā.
Ar lielām nopūtām un vaimināšanu tomēr tiku uz karaoke pagrabu, ejot lejā pa kāpnēm, vēlreiz atvainojos par to, ka iztraucēju darbu, bārmenis atbildēja: “vairāk šurp nelaidīšu”.
Arī nevajadzēs, jo uz šo vietu es vairāk kāju nesperšu un mani draugi arī!
Paldies, ka rūpējaties par klientiem un esat tik jauki!