Veikals "Lats" - Cenas, konditoreja, pārdevēji

Man ir apnicis, ka šajā veikalā cenas "lēkā", kā tām pašām patīk. Citreiz nobrīnos, ka kāds jogurts var maksāt par 20 centiem mazāk nekā parasti un tad ir prieks par to, ka ir ietaupīta nauda.
Bet vispār ir noriebies tas, ka - ok, veikals ir maziņš, cilvēki nāk diezgan, bet var taču nomainīt vienreiz mēnesī cenu tādiem produktiem kā kefīrs, kurš kā cena rāda, maksā 55 centus, bet nē - kasē parāda jau 65 centus. Vai arī griķi - uz papīriņa cena viena, kasē jau parāda ka par veseliem 20 centiem vairāk.

Vienreiz pajautāju - un kas jums tās cenas liek? Pārdevēja izliekas, ka neko pārāk nedzird un saka, ka viņa tās cenas nekontrolē. Pie tam, nezinu kā citur, bet tieši šajā "Latā" bulciņas vai konditorejas izstrādājumi bieži ir, maigi sakot, neēdami - augšpuse cieta, ēdama tikai apakša, itkā tās kūkas tur marinētos aiz skatloga jau vismaz 5. dienu no vietas. Bet kaut kur jau tās ir jāliek, nemetīs jau ārā.

Vēl - dažreiz pamanu, ka pārdevēji pamainās, bet ir viens jauns puisis, kurš citreiz īd par to, ka viņam tagad jāiet un jāskatās kods precei, kura neiet un tas kods neiet arī, kad viņš atnāk atpakaļ un tad to preci nopirkt nevar. Kā arī pārdevējas, izņemot vienu rudmati vienreiz, gandrīz nekad pirmās nesveicinās, lai gan es domāju, ka būtu normāli, ja pārdevēja sasveicinātos arī dažreiz pirmā, nevis ka man jāsaka viņa labdien vai labvakar, un arī tad vēl pretī neko neatbild. Visi esam noguruši, saprotams. Apnīk kādreiz ikdienas rutīna.
Un par to puisi tāda sajūta, ka viņš jūtas tā itkā viņam visa pasaule uz pleciem uzkrauta un cilvēki bāžas virsū un vispār traucē viņam dzīvot. Dažreiz laipni apkalpo, bet citreiz tā kā nodzīts kuilis.