Kent reģions UK - Darbs ārzemēs/ābolu lasīšana/pakošana

Sveiki visi, kas iečeko info par ābolu, bumbieru lasīšanu un pakošanu UK! Gribu dalīties savā baisajā pieredzē un brīdināt pārējos cilvēkus, kas meklē info un šaubās braukt vai nebraukt... Ja tad, kad es meklēju informāciju, būtu kāds komentārs par šo tēmu, es nebūtu braucis. Bet nu mācās no savām kļūdām!
Darbā iekārtošanas aģentūras jūlija beigās ļoti aktīvi izplata sludinājumus par Kent reģionu, (tā ir ābolu meka UK), meklējot ābolu lasītājus un pakotājus. Dzīvošana tiek piedāvāta karavānās. Alga gabaldarbs, bet minimums it kā tiek nodrošināts.
Nu protams, par pakalpojumu tiek prasīta pieklājīga summiņa, kuru lielākā daļa cilvēku vai nu nodrošina sagrabinot pēdējo naudiņu, kas viņiem ir, vai nu aizņemoties... Jo jāmaksā gan firmai, gan jāpērk biļete, gan pirmajam laikam ....
Gribu uzreiz teikt, ka esmustrādājis smagu fizisku farbu LV, lai nepadomājiet, ka kaut kāds vārgulis, kas vnk nobijās no fiziska darba. Nē! Bet tādu ņirgāšanos un attieksmi pat savam ienaidniekam nenovēlu un ceru, ka šis tekstiņš atturēs kādu no pēdējās naudiņas izmešanas vējā, kā tas bija man!
Jau ierodoties, mums tika atņemtas pases un jebkuras pretenzijas netika ņemtas vērā, uz manu jautājumu, kāpēc, man boss atbildēja: lai neaizbēgtu! Jau tad man pieleca, kādās ziepēs es un grupiņa, kas ar mani ieradās no LV esam. Tad mums paziņoja, lai no šīs pašas dienas aizmirstam savus vārdus un uzvārdus, tagad mēs esam tikai numuri. Supervaizers izrādījās pats ļaunuma iemiesojums! Piesolītā dzīvošanas apstākļu vietā - nebija pat 2% no tā, ko mums firmā solīja. Vienā karavānā bija jādzīvo 6 cilvēkiem! Istabiņas 2 kvadrātmetri-2 gultas(bērnu) garums 1,60metri un divas atvilknes. Ne solītā bezvadu interneta, ne kā... Kur nu internets, ja mums pat telefonam zonas nebija, pat O2 nebija, vajadzēja uz kalnu iet, jo mēs bijām 2h braucienā uz tuvāko pilsētu! Mums bija solīts, ka būs gultas veļa, sega, spilvens, nekas nebija ņemts līdzi, arī pannas, kastroļi, tika teiks, ka būs 100%, bet nebija NEKĀ! Pirmajā naktī gulējām tajās pusaudžu gultiņās, kas bija pārsegtas ar plēvi, bija mežonīgi auksti! gulējām uz dvieļiem un virsdrēbēs. Siltā ūdens nebija, tualete tecēja, jumts caurš karavānai, likām spaini apakšā... Uz veikaliu 1 x nedēļā pēc darba, 2 h brauciens... visai nedēļai, labi, ka mūs pēc lielas lūgšanās otrā dienā pēc darba aizveda, ta mēs sapirkāmies segas, spilvenus, pannas, tējkannas utt. Nu bez vārdiem... smagi pat atcerēties sievietes raudāja... pārdzīvoja... Visi atbraukuši no bezcerrības, aizņēmušies naudu... Katram savs stāsts.
Nu par darbu... nākošajā dienā sākās... murgs. Biju gan pie lasīšanas ābolu ticis, gan pakošanā... Nu riebīgāka nekā nav! Lietus, saule, milzīgs grozs ap kaklu un mežonīgā ātrumā rauj tik nost un ber blakus braucošā traktorā, meitenes kas stradāja ģība no tā smaguma, bet aizbēgt nekur nevari, vien angļu supervaizers nobļaujas-ātrāk, nečīkstiet, ātrāk! Pakotavā, nebija labāk, vienīgā atšķirība-jumts virs galvas, laikapstākļi neietekmē! Jāpako robota ātrumā, jācilā smagas kastes, bija jāstrādā bez brīvdienā, loģiski, par to netika makstāts pa virsu, jo gabaldarsb, t.n. cik visi 30 cilvēki sapako., tik izdala uz visiem. 12 kg kaste ar āboliem galu rezultātā, ar leibliem, sapakota, attīrīti āboli, utt. mums par to maksā 36 penci uz visiem cilvēkiem, tad iedomājaties cik dienā vajadzēja sapakot, lai kaut ko nopirktu. Turējām cik varējām, gtas ir pārs nedēļu... Tad prasījām lai atdotu pases. Lūdzām mājiniekiem LV, lai pasūta mums biļetes. Pēdējo nedēļu pirms aizbraukšanas mums neatļāva stradāt, bet pases atdeva tikai iepriekšējās dienas vakarā pirms izlidošanas. Aizbēgām liels bariņš. Palika daži no Lietuvas, daži no Bulgārijas, 1 latvietis palika. Varonis.
Sanāca tik vien atpelnīt kā maksājumu firmai un biļetes. Kādi pliki aizbraucām-tādi pliki atbraucām! Tik ar sabeigtām mugurām, tirpstošām un izstaipitām rokām! Mēs angļu sarkanģīmjiem esam un būsim tikai vergi, atceros viens supervaizers tā arī pateica, ka mūs par cilvēkiem neuzskata jo mēs esam no trešajām valstīm. Domājiet paši. Es tagad LV labāk gadījuma darbus strādāju, simtlatniekos, nekā vēlreiz kaut ko tādu. Brauciet tikai caur zināmiem cilvēkiem, nevis caur firmām! Un briesmīgāka darba par āboliem tiešām nezinu! Tas ir mans viedoklis, bet domājiet ar savu galvu. lai veicas!