Hesburger - Apkalpošanas kultūra

19. jūnija vakarā plkst. 21.52 piebraucām pie Salaspils Hesburger, lai pēc garas, nogurdinošas dienas mazliet iestiprinātos. Pie autovadītāju apkalpošanas lodziņa jau atradās divas automašīnas. Nostājāmies rindā, un 17gadīgā meita devās pie mikrofona, lai veiktu pasūtījumu, bet tūlīt atgriezās, jo viņai tika paziņots, ka mikrofons nedarbojas un pasūtījums jāveic pie lodziņa. Nu, viņa vismaz tā bija sapratusi, diemžēl vāji pārvaldot krievu valodu. Tūlīt pēc tam no apkalpošanas lodziņa parādījās darbinieces galva - viņa it kā kaut ko teica, it kā tikai pārmetoši skatījās - nospriedām, ka tas noteikti nav adresēts mums. Aiz mums nostājās vēl viena automašīna. Mūsu kārta pienāca 22.00. Piebraucām pie lodziņa, sasveicinājāmies, un jautāju, cik maksā kebaba komplekts. Atbilde mani pārsteidza: "Es jūsu meitai to teicu trīs reizes! Trīs reizes teicu! Un, ja es saku no lodziņa, to var dzirdēt!" Biju pārsteigta, jo meita to patiešām nebija jautājusi. Turpmākais bija vēl pārsteidzošāks: "Mēs tagad varētu beigt darbu, bet mums jātaisa jums kebabi!" Protams, nevēlējāmies ar darba beigšanas domām pārņemto darbinieci aizkavēt, tādēļ devāmies projām.
It kā galu galā jau nebija nemaz slikti - neuzņēmām liekas kalorijas tik vēlu vakarā. Bet rūgtuma sajūta palika. Un žēl, ka vairs negribēsies iegriezties Salaspils Hesburgerā - it kā bija pa ceļam, un tāda jauka vieta likās.