Herbārijs - Viss ko vien vari iedomāties

Dārgie, herbārija apmeklētāji, vadītāji, bārmeņi, oficiantes un pavāri!
Vēlos ar jums dalīties pieredzē, kā mums gāja pie jums.
9. Novembra pēcpusdienā devāmies pie jums uz biznesa pusdienām, protams, ka veicām rezervāciju divas dienas iepriekš, jo bijām salīdzinoši liela kompānija - 11 apmeklētāji. Bijām iecerējuši pārsteigt savus Amerikas kolēģus ar lielisku skatu, labu ēdienu un patīkamu atmosfēru, kādu bija nācies izbaudīt iepriekš.
Bet! Te nu būs stāsts, kuram nespētu noticēt neviens herbārija “like’otājs. ”
gad ieņēmām vietas, mums tika atnesta dzērien karte un brokastu ēdienkarte, bija ap plkst. 12: 10 un jautājām vai varam pasūtīt no pamat ēdienkartes, viesmīle laipni atbildēja, ka jaunā rudens/ziemas ēdienkarte ir sastādīta iepriekšējā vakarā un pavārs arī ir jauns, apjautāšoties, vai tas būs iespējams. Pie sevis nosmīnēju un noteicu - cerams, ka pavārs arī nav sācis tikai vakar. Viesmīle ar smaidu sejā devās mums pavēstīt jaukās ziņas, ka būs iespējams veikt pasūtījumu. Visi naski ķērāmies pie ēdienkaršu pētīšanas, bet te nu sākās problēmas, ka tikai katrs otrais ēdiens bija pieejams, labi, gadās visādi, pasūtīsim to, kas ir pieejams, jo izvēle bija liela, no visa kā pa drusciņai. Veicām pasūtījumu, sagaidījām dzērienus un gaidījām. Kam zupiņa, kam uzkoda, bet visi pie ēdiena netika. Un te nu sākās neticamais! Zālē tikai daži galdiņi bija aizņemti, ja nemaldos, tad trīs. Gaidīšanas ilgums zupai bija ap 30min, dažas uzkodas tika aizmirstas, cūkgaļas vai jēra karstmaizes tika pasniegtas ar dažādiem garnējumiem, kas lika apšaubīt vai tas tiešām ir pasūtītais ēdiens. Kad izteicām savas šaubas, mums atbildēja, ka taču galvenais, ka gaļa ir īstā. Labi, piemiedzām acis. Apskatot atnestos dzērienus, bija vēlme pasūtīt to, ko ir pasūtījis pretī sēdošais, pajautājām viesmīlei, lai atnes “vienu to, kas viņam”, bet atkal nācās gaidīt 30min, kad jautājām, kur dzēriens, atbilde bija: “mēs domājām, ka izsakāt komplimentu par dzērienu, bet to nevēlaties. ” pa šo laiku mums mēģināja novērst uzmanību ar komplimentiem - maizes grauzdiņiem ar sviestu. Jau tuvojoties plkst. 13: 00, lielākā daļa jau grasījās doties prom, jo kam gan ir laika pusdienu pārtraukumā laiskoties ilgāk par stundu, ja priekšā ir gara, sanāksmju pilna diena. Devos aprunāties, viesmīle bija manami satraukusies un nezināja ko iesākt, esot jauna un nezinot ko šadā situācijā darīt, ieteicu apdomāt atlaidi attiecīgajam servisam. Devos atpakaļ ar cerību tikt pie pusdienām. Pēc 15min gaidīšanas, apjautājos, vai varam drīzumā gaidīt pamatēdienus, uz ko mums atbildēja: "pavārs sakot, ka pēc 6min būs, bet nekas par to neliecina. " aiz tā, ka nezināju ko iesākt, zemē ielīst vai pašai iet virtuvē, sāku smieties. Visu laiku redzējām, kā pavārs satraukts ieskatās zālē…. Panika - un to nu mēs arī redzējām savos šķīvjos - sauss, bezgaršīgs griķu savārstījums, pārsālītas liellopa ribiņas, pēdējās karstmaizes, kuras katrs sev svētdienas rītā var uztaisīt 15min laikā, bet foreles filejas atnesa uz šķīvja vientuļas guļot, ar aizbildinājumu, ka piedevas būs pēc 15min… viesmīle, priecīga, sasitot plaukstas, pienāca pie manis un teica, ka ielūdz mūs uz dzērieniem tās dienas vakarā, kurus atteicu, jo kas gan var mainīties vakarā. Jautāju, vai tas ir viss, un vai viss ir atnests uz ko man atbildēja, ka jā, bet tā nu viss tas nebija, pati beigu beigās paliku bez pusdienām, jo man neatnesa neko, divas stundas pasēdēju, malkojot piparmētru tēju. Cēlāmies un devāmies prom, viesmīle saprotoši pamāja un devos pie viņas uz kasi, jautāju vai var izņemt neatnestots, pārsālītos ēdienus un neatnestās piedevas forelei (kuras tomēr izņemtas netika) un kāda būs atlaide rēķinam, ņemot vērā situāciju. Uz ko man atbildēja, ka 20%…. 20%? Atbildēju, ka 50% un ka tas ir minimums. Rekvizītus čekā mums neiesita, jo nemācēja, vizītkaršu nav, e-pastu nezināja un galu galā, par kaunu samaksājām apaļus 93 eur.
Te nu es nenoturējos un pirmo reizi uzrakstīju atsauksmi, kura nav pat pelnījusi 1 zvaigzni! Nu kā, kā var būt tāds serviss, kā apkalpojošais personāls var atklāti runāt pa telefonu, sēžot, sakumpušu muguru un rotaļāties ar putekļu slotu, kamēr cilvēki ir zālē? Kā var personāls ar sarkasmu sejā un sakāmajā vēlēt jauku dienu un ar smaidu mūs pavadīt, te būtu jānoliec galva un jānokaunas… tā nav jābūt! Es ceru, ka jūs šo lasāt un ņemsiet šo kā mācību turpmāk!