ESTE - Negaršīgs, eļļains, dārgs ēdiens un lēta apkalpošana

Šausmīgākā vieta līdz šim!
Pavāriem tuvas attiecības ar eļļu un cilli pipariem.
Ar ģimeni devāmies cerībā labi paēst pie Alūksnes ezera. Piebraucot bijām šokēti cik maz auto bija pie cafe, beigās nopratām kapēc!
Saņemot ēdienkarti, jau vajadzēja griezties rinķī un doties prom. Bet nolēmām palikt un izbaudīt skopo ēdienkarti.
Pēc pasūtījuma veikšanas ieklausījāmies mūzikā un tur ģimenei draudzīgā iestādē tiek atskaņots olas - ‘’man patīk’’ kuras vārdi skan - “man patīk dzert, pūst un vecenes pist” tieši tik jauki😳. Tas bija pirmais šoka moments.
Pirmās pasūtījām uzkodas, plate diviem bija pieņemama, jo principā sastāvēja no fritējamiem sieriem un konservējamiem produktiem, ar kuriem nevar nošaut greizi. Taču grauzdiņi ar sieru bija otrais šoka moments, tie bija neprātīgi pārcepti un siers tika pārbārstīts pāri tikai augšējajiem diviem agrauzdiņiem.
Tad gaidījām zupas un salātus, taču tā vietā saņēmām pamatēdienu, kas mūs nošokēja 3. Reizi, vaicājot apkalpojošām meitenēm par to, kur palikušas zupas, saņēmām atbildi, kādā secībā pasūtījāt tādā nesam, kaut gan jebkurā citā vietā zupu un salātus pasniedz pirms pamatēdiena. Laikam cafe pieņēmusi vasaras skolniecītes, kurām par apkalpošnas jomu vēl daudz jāmācās.
Bet turpinājām ēst savus pamatēdienus, kas arī bija graujoši labi, Melnā pasta smirdēja un tajā esošās garneles bija vēsas, vaicājot pirms pasūtīšanas vai pie ribiņām varētu aizvietot esošos pildītos kartupeļus ar vārīti ceptiem kartupelīšiem, saņēmām atbildi jā! Taču realitātē pie ribiņām tika pielikti vien tie paši 4mini pildītie kartupelīši, salāti peldēja ēļas jūrā. Burgers bija vienīgā ēdamā lieta šeit. Arī lazanja bija ļoti taukaina. Un karbonāde ar cepurīti arī kā priekš bērnu ēdienkartes, tik mazas un plānas vēl nebija pasniegtas nekur!
Bet par cik jau bijām ieberzušies nekur nevarējām sprukt! Tad nu gājām pie meitenēm pēc savām zupām un salātiem, kurus labāk nebūtu sūtijuši.
Lielopa zupa Meksikāņu gaumē, vienīgā siltā zupa! To meitenes pasniedza ļoti glauni, pāri pretī sēdošā cilvēka galvai, lai nebūtu jāiet apkārt galdam un karoti nolika blakus šķīvim vēkšpēdus, apgrieztu otrādāk. Pēc skata tā gan bija ļoti pieņemama, sākot to ēst izdega visas garšas kārpiņas, pat ar visu krējumu, kaut gan ar stipriem ēdiniem nēsam uz jūs, tos ēdam labprāt, bet šī bija šausmīgi asa, pilna ar čilli. Par ko meitenes nebrīdināja! Tuvojoties bļodiņas apakšai karotē iesmēlās īss, čirkains mats, kas apetīti pilnībā nobojāja! Vēlāk dodoties prom piefiksējām ka no virtuves galvu izbāza vīrietis ar garu, čirkainu bārdu un uzreiz bija skaidrs no kurienes šis čirkainais mats!
Cēzera salāti bija tik pat slikti kā zupa, salātlapas izmērcētā sliktā majonēzei līdzīgā mērcē, vista sausa un klāt divas knapi apgrauzdētas baltmaizes rikas.
Uz visa šī fona bezē saldais bija milzīgs, principā tik pat liels kā pamatēdiena porcija.
Vienīgais, kas mums patika bija dzērieni, kvass un mohito, toties kafijai pat cukuru neviens nepiedāvāja un nepasniedza.
Kā arī uz galdiņa tukša salvešu kastīte. Un ne miņas no sāls/pipariem vai zobu bakstāmiem kociņiem.