DziedniecibaVeselības centrs - Neveseligs darbs veselības iestade

Sākšu visu pēc kārtas par sia’’dziedniecību’’. Strādājot reģistratūrā esmu savus nervus, tā sakot, pazaudējusi divu gadu laikā! Kaut gan līdz tam, sešus gadus esmu nostrādājusi, nez kāpēc, normāli! Nu pēkšņi, neviens nemāk strādāt.. Katru darba dienu sēžam pie datora sešas stundas, nepaceļot galvas,... Labi, ja, sanāk reizi kaut ko iebāzt mutē... Va iedzert kafiju... Vai ari aizskriet uz labiericibam... Un arī minūtes piecas, desmit... Ne vairāk... Darba likumdošanā rakstīts, ka acis vajadzētu atpūtināt vismaz ik pēc stundas, nu labi, piekrītu, ik pēc divām... Dažreiz pēc darba tā sāp acis un mugura, ka nezinu kur likties, kaut gan esmu jauns cilvēks... Paēst mums arī nav kur... Katru dienu iet uz kafejnīcu, piedodiet atvainojiet, par šiem santīmiem, ko saņemu... Arī nav reāli... Ēdam mēs mazā sargu būdiņā...
Sēžam mēs uz salauztiem, kroplīgiem krēsliem, kuriem ir nu gadi desmi, varbūt arī vairāk.. Es to nemāku teikt... Mums visiem mugurkauli ir deformēti no šiem krēsliem... Dažiem pat nācās aiziet no darba ar muguras problēmām... Telefonisti strādā telpā, kur atrodas cilvēku analīzes.. It kā jau kastēs, bet tomēr uzglabājas nepareizi... Vismaz man šķiet, ka tādas lietas glabājas ledusskapī... It sevišķi karstā laikā...
Katru dienu mēs tiekam uzraudzītas... Skatās uz pirkstiem, mutē, ko katram pacientam sakam.. Katru dienu vieni un tie paši aizrādījumi... Un draudesana atlaist no darba... Katru otro dienu sapulces mus noniecina... Rodas tada sajuta, ka vispar nemakam stradat, un katru dienu mes ‘’laizam mulki’’, nevis stradajam... Ja, un turklat darbs nemitigi tikai pieaug, ik pa stundam... Bet algas nekust no vietas... Kā darba devējs iedomājās, kā var strādāt tādā atmosfērā..?? Un grib, lai mēs visi sevi veltam pilnvērtīgi darbam... Kā tā var būt? Jā, un man liekas domāt, ka telefona sarunas ar pacientiem noklausās par to pareizību... Un vai tas ir likumigi..?? Nu ka skola, pareizu runat prasmi... Nemitigi darbinieki raksta paskaidrojumus, ari es, protams, tai skaita... Gandriz katru dienu... Par kadu nepateiktu vardu vai zilbi, vai pa daudz kaut ko pateiktu... Tiek noniecinats musu izskats, redz katru dienu jabut frizurai un manikiram.. Par tadu algu...
Tātad, ja darba devējs neuzticās saviem darbiniekiem, tad jāmaina darbinieki.. Jo, pirmkārt, bez uzticības nevar strādāt vienā darba vietā, jo tā ir kā viena vesela ģimene..! Tiek sagrauta darbinieka pasapzina, ka vins ka cilveks un darbinieks nekam neder...
Tas atkal bezjēdzīgs stress! Svētdienās reģistratoram, kad viņš dežūrē, jānoslauka plaukti.. Reģistratūrā! Nu kur tas redzēts, ka reģistrators slauka vai tīra plauktus, ja priekš tam ir sanitāres.. Un vispār atsēžam tās stundas, kur būtu jābūt sargam... Nu pareizi, mums nav jāmaksā nauda..!!
Registraturas alga ir 160 ls... Nu sakiet lūdzu, kā var cilvēks izdzīvot ar tādu algu?? Mums taču jāstrādā, jāēd un tomēr jāsaved sevi tā, lai izskatītos pieklājīgi darbā! Un arī jābaro ģimenes.. Pirms tam mums tika noņemti 10 procenti no algas, nebrīdinot iepriekš, nesasaucot sapulci un neminot iemeslu.. Nepaskaidrojot vispar, kapec pienemti tadi meri... Turklāt tas notika ar atpakaļejošu datumu... Tas bija 2009. Gada augustā.. Lika parakstīt apšaubāmu dokumentu, nepareizi sastādītu.. Bez datuma... Un lika saprast, ka, ja neparakstīs, tad tiks’’ pieņemti mēri’’.. Ja tiek mainita alga, manas domas ir, ka vajadzetu parslegt ligumu, kas netika darits.. Un pēc tam kādu laiku atpakaļ nezināmu iemeslu dēļ dažiem darbiniekiem nepamatoti noņēma vēl no algas..!!??
Reģistratūras tiešā priekšniece katru nedēļu vada sapulces nez kāpēc krievu valodā.. Kaut gan valsts valoda ir tikai viena, latviešu.. Registratura tiek noniecinata... Tada gadijuma, ka cilvekam lai necies pasapzina... Protams, cilveks sak sevi vertet loti zemu, uzskatot, ka neko nemak..??!! Pēdējā sapulcē jau no administrācijas puses, konkrēti man, tika pārmests, ka es runājot tikai latviešu valodā!!! Jo lūk ar pacientiem esot jārunā viņu saprotamā valodā.. Tas nozīmē, ka man visu laiku jārunā krievu valodā... Un tika man tieši paprasīts vai es mākot runāt krieviski.. Un lūk, ja es to mākot, bet negribot to darīt, lai rakstot iesniegumu, lielajas sapulces pie cienijamas direktores kundzes visi darbinieki tiek pazemoti,
Kartotēka, ambulatorās kartes ir šausmīgā stāvoklī.. Un arvien paplašinās, bet ir tā, ka meklējot šīs ambulatorās kartes, nevar nemaz ielikt pirkstu starpā, nemaz nerunājot par plaukstu un šo karšu izņemšanu.. Ar lielu spēku... Man un parejiem darbiniekiem visi pirksti un nagi ir saplesti...
Jau cik gadus cīnāmies, lai reģistratūras priekšā uzliek stiklu... Jo sevišķi ziemā visi pacienti, kas nāk, šķauda, elpo, klepo visus baciļus mums virsū, bet acīmredzot tas nevienam nerūp...
Sēžam mūžīgā caurvējā, vai vasarā plus trīsdesmit vai ziemā mīnus trīsdesmit...
Secinājums tāds, ka darba devējam darbinieki nemaz nerūp un to veselība jo vairāk... Droši vien tikai nauda!!! Un, turklat, es to nevaru apgalvot, bet nav izslegts, ka saja iestade ir dubulta gramatvediba..?! Un neviens vēl nav izdevis tādu likumu, kur darba devējs atklāti pazemo un ņirgājas par darbiniekiem..!!
Un, tomer, poliklinikas direktore rikojas loti neetiski, attieciba pret registraturu. Varbut cilveks iedomajas, ka registratura ir tada, ka suna vieta..!!?? Un varbut ari ir tada pati attieksme pret parejiem darbiniekiem...