Drogas SIA - Attieksme darba vietā

Tik sliktu un nepamatotu attieksmi neesmu nevienā darba vietā saņēmusi pat strādājot Rīgas vienā no lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem.
Kā darbinieks var palikt vainīgs pie tā ka slimo. Man tagad jājūtas vainīgai ka es bieži slimoju pavasarī? Man laikam vajadzēja iet slimai ar gripu un aplipināt visus pārējos? Cik es zinu tā nedrīkst. Sanāk ka darbinieks ir vainīgs ka slimo tad neslimo un tad paliek pa visam slims. Ar manīm nekontaktējas, nerunā. Pati esmu beigusi augstskolu kur mācīja kā vadīt pareizi uzņēmumu un darba komandu. Cik es zinu vadītājiem ir jāmāk motivēt darbiniekus un kādreiz kaut ko labu pateikt.
Vienīgais kas man patiešām patika: pildīt uzdevumus un iegūt jaunas zināšanas.
Tā jau vienmēr ir ja paliek pa daudz darbinieku tad vienu ir jāatlaiž.
Es uzzināju kā ir strādāt, kad nesaņem pat minimālo.
Es nevainoju uzņēmumu, pieņemu ka lielā vadība ir daudz saprotošāka.
Es centos strādāt, paildus lasīju mācījos, lasīju produktu aprakstus lai spētu palīdzēt klientiem, jo es zinu ka tirdzniecības uzņēmumiem pats galvenais ir klients un lai vņš būtu apmierināts. Es centos, jo vēlējos tikt augstāk.
Es nepārdzīvoju, jo tas ir tikai loğiski ka ar visiem nevar saprasties un sastrādāties.
Bet jāsaskata kaut kas pozitīvs, esmu uz izaugsmi tēmēts cilvēks. Vienkārši tirdzniecībā nevar visi strādāt. Šis darbs iemācīja ka labāk ir sekot saviem sapņiem nevis strādāt tur kur nevar sastrādāties pat ja cenšas un labi ka man vairāk nebūs jādzird kā mani aprunā! Man likās ka aprunā tikai mazi bērni, bet laikam pieaugušie arī tā dara un šajā darba vietā es sapratu, ka aprunā arī pieauguši cilvēki, vismaz pēc tā cik ir gadu!
Nejiešu jau pazemoties tur kur nenovērtē ka ir kas strādā, laikam būtu labāk ja nebūtu kas strādā, tad varbūt pastāvētu iespēja ka saprastu kā ir kad nebūtu darbinieku kas strādā, varbūt tad sāktu novērtēt!
Es kā uzņēmumu vadības absolvente ieteiktu izstrādāt labāku darbinieku motivācijas programmu, jo jutu ka tā nav pietiekoša un šajā darba vietā izjutu sava veida diskrimināciju, ko jau sapratu no paša sākuma.
Pats labākais ka patstāvīgie darbinieki jau zināja ka esmu atlaista bet es to uzzināju pēdējā, jo kā jau minēju tiku aprunāta un pati to dzirdēju!
Lai jums jauka diena!
Visu labu!