Dobeles slimnīca - Neuzticiet savus tuviniekus Dobeles slimnīcai

Neuzticiet savus tuviniekus Dobeles slimnīcai... Rezultāta nebūs... Kļūs tikai sliktāk.
20. Jūlijā tika izsaukta ātrā palīdzība mammai (sūdzības - paaugstināts cukura līmenis, nespēks, kaulu un muskuļu sāpes uz kāju pēdām cukura diabēta rezultātā parādījušās čūlas) . 10 dienas, kuras mamma pavadīja slimnīcā - ārstējošais ārsts j, orbidāns pievērsa uzmanību tikai cukura līmeņa normalizēšanai. Uz manu jautājumu - kā ar tām čūlām uz pēdām - atbildēja " kājas ir jākopj un jāmazgā mājās". Šajā laika periodā divas reizes medmāsām bija daktera norāde - pārsiet kāju pēdu.
30. Jūlijā mamma no slimnīcas tika izrakstīta. Divas nedēļas atrodoties mājās Veselības stāvokli varētu novērtēt kā normālu.
20. Augustā diemžēl atkārtoti bija nepieciešamība izsaukt ātro palīdzību. Sūdzības tās pašas kā iepriekšējā reizē tikai daudz pastiprinātākas. Mani visvairāk joprojām satrauca tās čulas uz pēdām. To arī teicu ātrās palīdzības komandai. Ātrās palīdzības daktere pateica ka slimnīcā neviens kājās neārstēs - lai meklē podologa palīdzību. Uz slimnīcu mammu paņēma tikai dēļ tā iemesla-ka cukura līmenis augstāks par normu.
Šajā reizē jāSaka paldies dr. A, rupais, kurš pievērsa nopietnāku attieksmi. Tika noņemti paraugi čūlām un piesaistīti kolēģi no ķirurģijas nodaļas. Diemžēl rezultāts skumīgs, izveidojušos čūlu rezultātā jau bija sākusies gangrēna. Dr. R. Kazmiņins veica operāciju - tika amputēts kājas mazais pirkstiņš un kauliņš.
Diemžēl tālākā situācija bija murgs. Ar mammu sazinājos telefoniski katru dienu (diemžēl pacientu apmeklēt klātienē nevarēja - jo karantīna) . 26. Augustā sāku ļoti slikti saprast mammas teikto. SazvanotiEs ar dr. Kazmiņinu un jautājot kas noticis - man tika atbildēts, ka tas ir medikamentu iespaidā.
10. Septembrī mamma tika izrakstīta no slimnīcas. Joprojām biju neziņā - cik ilgi vēl turpināsies mammas neskaidrā valoda, kad viņa aties no zālēm?
Telefoniskā sarunā ar dr. R. Kazmiņimu man tika atbildēts " ziniet, mēs viņai konstatējām insultu. "
"

šobrīd mamma ir guļoša, aprūpējama, ar ļoti izteiktiem atmiņas traucējumiem.

Manuprāt dienā, kad sāku mammu nesaprast telefonsarunā - bija arī tā kritiskā diena kad bija insults (nezinu kurā brīdī to konstatēja ārsts, bet man tas tika paziņots divas nedēļas vēlāk) .

Vai tiešām atbildīgie speciālisti ir tik ļoti aizņemti - ka vieglāk ir neiedziļināties pacientu slimības gaitā un nesniegt atbilstošu aprūpi.