Dobeles slimnīca - Necienīga, vienaldzīga attieksme

Sākšu ar līdzjūtības izteikšanu visiem vecāka gada gājuma cilvēkiem un to tuviniekiem, kuru tuvākais palīdzības punkts ir Dobeles slimnīca. Arī mani vecvecāki ir pabijuši iekš šīs iestādes, parasti lielākā problēma ir bijusi vienkārši neiecietīga attieksme ar kuru var sadzīvot, jo mēs, kā empātijas spējīgi cilvēki, saprotam, ka medicīnas darbinieku darbs ir noslogots, nepietiekami atalgots. Taču ir notikušas situācijas par kurām nu jau ir sāpīgi klusēt. Vienā no pēdējām reizēm, kad vecvecāks cieta sāpes, tika vaicāts nepamatoti un nicinoši, kas sadzeroties ticis darīts. Alkoholisma apsūdzībai šajā situācijā nebija nekāda pamata, viss no kā mans vecvecāks tobrīd bija apreibis bija sāpes un to sekas.
Pēdējā reizē, kas ir iemesls, kādēļ arī šobrīd rakstu, vecvecāks, kurš atradās slimnīcas palātā, pēc paģībšanas no sāpju lēkmes nakts vidū nonāca uz grīdas, kur arī pavadīja visu atlikušo laiku līdz rītam, kad tur pamodās. Pēc šī notikuma saņēmām zvanu, kurā tikām iztaujāti par vecvecāka alkohola lietošanas tendencēm - atkal vainots alkoholisms, kurš vecvecākam nav aktuāls. Saprotams, ja šie secinājumi tiktu veikti balstoties uz izmeklējumiem, bet tas viss tika pamatots ar izteiktu nakts nemieru, kāds parasti ir novērots alkoholiķiem. Personāls vienkārši meklē visērtāko veidu, kur novelt vainu.
Man ir tiešām skumji, ka uz iestādi, kura prasa tik lielu cilvēku uzticību, nemaz nevar paļauties. Ceru, ka jūsu un jūsu tuvinieku pieredze būs labāka.