Briedīškrogs - Darbinieki
Šoreiz gribas uzrakstit laikam sūdzibu tieši par darbiniekiem. Viesmīles jaunas meitenes,kuram saprašana laikam maza par apkalpošanu,it īpaši blondās matu ipašniecei. Bārmenis ir super. Sēdējam zālē ar dīvāniem,nu pavāres ir ļoti daiļrunīgas. Ipaši izcēlās viena ar savām ne ipaši pieklājīgām piezīmem,un runas veidu. Es saprotu visur ir tā,bet skaņas izolaciju vajag labot. Varbūt saimnieki dod maz brīvdienas viņām vai kā savadāk , bet klausities rupjības un perversības varu kkur citur.
Комментарии (2)
Briedīškrogs un tā apkalpojošais personāls!
12.08.2017., kā Jūrmalas viesi mēs ģimene no četriem cilvēkiem apmeklējām šo ģimenes restorānu.Tā teikt vēlējāmies iepazīties ar ēdināšanas uzņēmumu un ieturēt maltīti. Izvēlējāmies āra terasi.Mūsu vakara oficiants bija jauns puisis, pagara auguma(čekā gan vārds bija Maija).Tad nu sākās mūsu piedzīvojums. Pasūtījām padzerties un katrs otro ēdienu. Tika atnestas glāzes dzērienam, kuras pasniedza pāri citu sēdētāju galvām.Pēc kāda brīža tika atnesti TRĪS no četriem pasūtītajiem ēdieniem.Taču galda piederumi tika atnesti tikai pēc mūsu lūguma.Puisis(par oficiantu viņu nosaukt ir pāragri,vēl daudz jāmācās pie apkalpošanas),kas mūs apkalpoja aizgāja pēc čeka ,jo bija pārliecināts,ka sūtījām trīs porcijas.Izrādījās,ka tomēr četras.Tad nu viens cilvēks gaidīja savu pasūtījumu,bet pārējie jau paspēja paēst. Kad tika atnest nokavētais ēdiens,diemžēl no puiša atvainošanās nesekoja. Pie čeka atnešanas ne lūdzu ne paldies netika pateikts.Jāsaka ,ka cenas ir līdzvērtīgas restorāna statusam, tad nu lūdzu un paldies ir jāmāk pateikt klientam.Jāsaka, ka ēdiens bija labs,ar virtuvi esam apmierināti.Otreiz nolēmām, ka šo ģimenes restorānu neapmeklēsim.
Covid19 pandēmijas laikā, kādā aukstā un drēgnā rudens dienā, atsaucoties uz skaisti noformētu prezentāciju “BriedīšKrogs” Facebook lapā, nolēmu izmēģināt āra teltī gatavotu maltīti. Saucieni sasildīties un nobaudīt gardu maltīti pa ceļam uz jūru no uzņēmuma puses patiešām uzrunāja. Izvēle krita par labu “brieža kebabs ļuļa” ēdienam, kura cena bija apaļi 4 eiro. Pēc 3-4 minūšu gaidīšanas ēdiens bija iepakots un pasniegts. Aizeju uz jūru, atveru vaļā iepakojumu, un kas tur iekšā? Kāpostu salātiņi, pavisam nelielā daudzumā, kopā ar kaut kādu desai līdzīgu veidojumu uz kociņa brūnā krāsā. Kāpostu salāti garšoja pēc kāpostiem. Tas brūnais 15cm veidojums bija tīri garšīgs. Tomēr man rodas jautājums par cenas proporcionalitāti pasniegrajam. 4 eiro, par ko? Par salātiem? Vai par brūno veidojumu uz kociņa? Par ko es maksāju? Vai es kādu netieši “atbalstīju” pandēmijas laikā, un “tas tur” bija tikai simboliska pateicība par palīdzību? Vai arī es maksāju par to, ka ēdienu man pasniedza pats glamūrais kroga īpašnieks? Par ko es maksāju? Par ēdienu, vai par brendu? Par 4 eiro citviet var gardi pieēst pilnu vēderu un padzert. Par tādu cenu, es kā minimums gaidīju vismaz kaut ko līdzīgu kebabam. Vai tiešām par tādu naudu ir žēl vismaz frī kartupeļus pielikt klāt? Nevis pasniegt kaut ko, ko var apēst 30 sekunžu laikā, pat nesaprotot kas tas bija, un kur palika mans ēdiens – 4 eiro. Principa pēc vairs neapmeklēšu šo iestādi. Ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet gan principa pēc. Cenām ir jābūt adekvātām, un tas ko es apēdu, nebija vairāk kā 2 eiro vērts.