Biedrība Māruguns, Brīvā Māras skola - Nekorekta attieksme pret darbiniekiem, empātijas trūkums, emocionāli nelīdzsvaroti darba devēji.
Labdien. Darba vieta atrodas ļoti Skaistā, dabiska vidē, kur augt un attīstīties ir ikvienam. Taču ir viens liels un sasāpējis bet... Aiz fantastiskās ārienes ir bezgala nepievilcīga iekšējā darba vide. Darba devēji neiejūtīgi, bez jeb kādas empātijas pret darbiniekiem. Runā vienu, dara citu. Sola un nepilda. Skumji. Darbinieki katru gadu mainās. Esmu ar stāžu skolā daudzus gadus, ar ko šādu sastapos pirmo reizi. Darba devēji neadekvāti nomelno savus darbiniekus, pazemojoši izsakās, norāda vienmēr, kā vajag, nevis ieklausās pašā darbinieka viedoklī. Alga, manuprāt, ļoti nepiemērota skolai. Darba laiks nenormēts, bija jādomā, vai drīkst mājās doties, bez atļaujas no vadības, kaut gan līgumā taču viss bija ierakstīts, izrunāts. Laicīgi būt mājā, tas bija tikai mīts. Un ja kaut ko par to iebildām, mūs vārdiski "samina", "izstūma" no redzes loka.. Ir daudz runāts, lai situāciju atrisinātu, taču argumenti vienmēr uz visu būs daudz.
Комментарии (1)
Brīvā Māras skola tiešām atrodas skaistā vietā, bērni jauki, bet tās diemžēl ir vienīgās pozitīvas lietas. Darbinieku biežā maiņa vien norāda uz to, ka pašā iestādes struktūra kaut kas ilgstoši nav kārtībā un vēlme šīs lietas atrisināt nav.
Vecākiem tiek sniegta viena informācija, kas bieži nesakrī ar informāciju, kas tiek nodota darbiniekiem, bieži vien ir haoss, līdz galam nekas netiek saskaņots un rezultātā vienmēr vainīgi būs citi darbinieki. Arī komunikācija ar vecākiem ir pieklibojusi, tādeļ arī direktors nomainījies, lai gan visus lēmumus vēl jo projām pieņem vecā direktore Inga. Paši ir pārliecināti, ka vada sekmīgu biznesu.
Ričardam Bronsonas (multimiljonārs) bija frāze, parūpējies par saviem darbiniekiem un viņī parūpēsies par savu klientu, Māras skolā diemžēl darbinieks ir pēdējā vietā, un, neskatoties uz to, ka Ingai ir izglītība psiholoģijā, publiski risināt neskaidrus jautājumus bērnu prieksā ar pedagogiem un mutiski viņus aizskart, ir ikdiena, lai arī tas pārkāpj jebkurus vadības ētikas pamatprincipus.
Izsaku līdzjūtību jebkuram pedagogam, kurš dosies uz turieni strādāt, un esmu pārliecināts, ja vecāki zinātu, kāda attieksme ir pret pedagogiem, tad viņī arī divreiz padomātu, vai savus bērnus sūtīt uz turieni ir vērts.