Baltic Santur SIA - Slikts serviss, apkrāpšana

Mana rūgtā pieredze par braucienu no 14.08.2019. Līdz 21.08.2019. Valmiera – Ukraina (ļvova, jeremča, bukovela, veliatina, mukačeva, užgoroda) – Valmiera, kuru rīkoja tūrisma aģentūra sia "baltic santur". Uz šo braucienu liku lielas cerības, bet lielu daļu no visa brauciena sabojāja vecais autobuss (1995.) , šoferis vārdā Pēteris, gide Sandra, kura, kā vēlāk izrādās, nebija gide.
Sākšu ar pirmo vilšanos – ieņemot autobusā vietas (braucu kopā ar vīru) , konstatējām, ka autobusa sēdekļi nav atlaižami un neatbīdās sēdekļi viens no otra. Prasījām šoferim, kas par lietu, atbilde sekoja: pēdējie brauca skolēni, ja viņi kaut ko ir salauzuši, tad neko darīt. Tik vienkārši! Sapratām, ka priekšā būs garš un grūts pārbrauciens, tostarp nakts brauciens. Saucamā gide Sandra visu ceļu sēdēja kā ūdeni mutē ieņēmusi, nebilda ne vārda ne braucot uz ukrainu, ne ukrainā, ne braucot mājup. Kad kāds atļāvās pajautāt, kāpēc neko pa ceļam nestāsta, atbilde bija: es neesmu gide! Super!
Šoferis vārdā pēteris brauca, kā vakar būtu nolicis (drīzāk gan nopircis) tiesības – nemākulīgi, asi bremzējot, divas reizes iebraucot zem “ķieģeļa”, iebraucot barjerā utt. Vienu vārdu sakot – baisi! Lielījās, ka regulāri braucot uz ārzemēs, tai pašā laikā uz polijas – ukrainas robežas robežsargiem nevarēja uzrādīt vajadzīgos papīrus, meloja, ka vedot skolotājus ciemos pie ukrainas skolotājiem pieredzes apmaiņā utt. Tad, kad robežsargi pateica, ka pāri robežai nelaidīs, tad atradās arī vajadzīgie papīri. To visu redzot un dzirdot, garastāvoklis bija zem nulles.
15. Augusta pēcpusdienā ieradāmies ļvovā. Ņemot ārā somas un koferus, konstatējām, ka tie ir salikti guļus – viens uz otra. Šoferim teicām, lai tā neliek, koferi jāliek stāvus – uz ko šoferis atcirta, ka viņam koferi nav jākrāmē! Pēc ekskursijas apraksta bija paredzēts apskatīt ļvovas vecpilsētu. No viesnīcas ar tramvaju mūs aizveda līdz vecpilsētai, parādīja, kur ir opera, kur ir šokolādes muzejs, un kur ir kafijas muzejs – paši apskatieties un paldies par uzmanību, tālāk brīvais laiks, dariet, ko gribiet! Sajūta bija, ka viņa pati ir pirmo reizi ļvovā un nezina ne kur mūs vest, ne ko rādīt. Labi, ka mūsu grupas vadītāja glāba situāciju, pieteica vakara ekskursiju pa vecpilsētu, kurā mums tiešām ļoti daudz ko parādīja un interesantā veidā izstāstīja.
Otrā dienā braucām uz jeremču (≈150 km) – braucām pusdienu. Jeremčā negide sandra mūs aizveda parādīt plakano ūdenskritumu un pēc tā apskates piešķīra 3 st. Brīvā laika. Ko nozīmē plakanais ūdenskritums (arī man tas bija jaunums) – vienkārša kalnu upe ar krācēm, jo izrādījās, ka cilvēks nezināja, vai arī nevēlējās mums parādīt īsto un patiešām skaisto ūdenskritumu. Jautājām vietējiem iedzīvotājiem un gājām paši meklēt un skatīties… palika skumji. Jau tad sapratām, ka ekskursiju var norakstīt…
vakarā devāmies uz bukovelu – slavens slēpošanas centrs, vasarā kūrorts. Tiešām iespaidīgs. Lai kaut ko vairāk redzētu, izsaucām taksi un braucām skatīties apkārtnes skaistākās vietas… viss bija pašplūsmā.
Vakarā viesnīcas restorānā bija paredzēts nacionālais vakars. Ar savu ceļotājas pieredzi vēl tādu nebiju redzējusi. Puisis spēlēja uz bajāna. Spēlēja labi, ne tikai populāras ukraiņu, bet arī pasaulslavenus darbus. Mugurā nebija pat tautiska krekla. Tā arī nesapratu, kas tur bija nacionāls – pāris nospēlētās ukraiņu dziesmas? !
Kronis visam bija, ka mums atgrieza naudu par divām brokastīm, jo ar to naudu, ko viņi ieplānojuši – nepietiekot. Paši sūtījām, ko nu kurš vēlējās, un attiecīgi arī piemaksājām. Es biju mēma!
No bukovelas devāmies uz veliatino termāliem baseiniem, kuros afēristi (gide ar savu līdzpaņemto vīru) , lai varētu uz mūsu rēķina ieekonomēt naudu, viens drēbju skapītis tika iedots uz 4-5 cilvēkiem.
Tālāk devāmies uz vīna degustāciju, bet tajā pašā diena bija ieplānots brauciens uz palanokas pili un pastaiga pa mukačevas vēsturisko centru. Tam visam mēs pabraucām garām, jo bija jau satumsis. Palanokas pils apskate bija iekļauta cenā, paskatījos internetā, ka ieejas biļete cena ir 50 grivnas, pēc izteiktajām pretenzijām, ka neredzējām to, kas ir norādīts programmā un iekļauts cenā, mums katram atgrieza 10 grivnas! Afēristi!
Lieki piebilst, tie, kas ļoti vēlējās apskatīt mukačevu un palanokas pili, otrā dienā algoja vietējo gidu par papildus samaksu devās no užgorodas uz mukačevu…
kronis visam bija mājupceļš – mēs nepilnus 1300 km braucām 28 stundas! Jā, bija arī “zaļās pieturas” un viena pusdienu pauze, bet tā maldīšanās, izvairīšanās no maģistrālēm utt. Bija apbrīnojama. Mums ar vīru nebija skaidrs, pēc kā viņi vadās – pēc navigācijas vai zvaigznēm!
Smieklīgākais bija tas, ka mūsu šoferi brauca tik “profesionāli”, ka mūs divas reizes apdzina pat motorolleri…
kondicionieri autobusā neslēdza, ik pa brīdim tikai ventilatoru un tikai tad, kad cilvēki jau aizrādīja par gaisa trūkumu.
Afēristi taupīja uz visu, uz ko vien varēja ietaupīt!
Visiem silti ieteiktu no "Baltic Santur" turēties pa gabalu – jo to, ko esmu uzrakstījusi, tas vēl ir maigi…