Ārsts Konstantīns Kalnbērzs - Šāda cilvēka par ārstu nosaukt nevar!
"ārsts pozicionē sevi kā traumatologu-ortopēdu, bet grūti viņu tādu nosaukt! Mans apmeklējums pie viņa Ilga dažas minūtes… zvanīju uz reģistratūru, nosaucu savu problēmu, un mani pierakstīja pie šī "ārsta"... Es priecājos, jo traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā cerēju, ka saņemšu kvalitatīvu konsultāciju un palīdzību. Tiklīdz iegāju kalnberga kabinetā, viņš jautāja: "kas jums sāp? "... Es izskaidroju situāciju un uzreiz teicu, ka man ir mri secinājums, ir attēli, un es vēlētos, lai viņš tos paskatītos. Uz to ārsts atbildēja, ka viņš neko neskatīsies, vēlreiz jautāja, kas man sāp… es atbildēju. Uz manu atkārtoto lūgumu paskatīties secinājumu viņš pacēla toni un teica, ka neko neskatīsies un teica, lai es guļu uz dīvāna, viņš pārbaudīs ceļus. Es atnācu ar pavisam citu sūdzību! Pēc trešā pieprasījuma viņš piekrita paskatīties mri, izlasīja vienu rindu, kur bija rakstīts, ka viss ir kārtībā, un atkal pacēlis toni teica: "jūs vispār neko nesaprotat, lasīt nemācāt? "... Atbildot uz to, es norādīju uz nākamo rindu, kur bija aprakstīta mana problēma, tad viņš teica: "aaa, nu es nezinu, kas tas ir, jums jāiet pie cita ārsta. " es mēģināju viņam izskaidrot, ka man vajag ortopēda konsultāciju, ka viņš ir ortopēds! Kā tāds viņš neko nezina? Beigās, kad viņš atkal pacēla toni un jautāja, ko es šeit daru, es vienkārši izgāju no kabineta... Tādu pretīgu ārstu vēl nebiju sastapis, neiesaku nevienam iet pie šī "ārsta". Viņš Nepalīdzēja, atteicās skatīties Mri attēlus, secinājumu piekrita izlasīt tikai trešajā reizē... "
Комментарии (1)
Pilnīgi piekrītu šai sūdzībai. Ko tādu piedzīvoju pirmo reiz mūžā. Man nenormāli sāpēja gūža-mugura, īsti pat nevarēju pateikt kas vairāk. Ģīmenes ārsts protams nosūtīja uz rengenu un pie traumataloga. Kad zvanīju uz TOS, teicu ka man vienalga pie kura, ka tik ātrāk tieku. Sekoja piedāvājums kā dāvana - profesoram Kalnbērzam rīt ir atbrīvojusies valsts apmaksātas vizītes vieta, vai vēlos? Pat sapriecājos ka tikšu pie paša profesora. Kad nonācu kabinetā sākās šovs: gulieties uz kušetes, pagroza viegli vienu kāju, tad otru un viss. Tālāk pie galda liek klusēt, jo tagad viņam jāieraksta datorā - ko dara ar vienu pirkstu un lēnām. Beidzot apskata rengenu, secinājums: Jūsu gūžai nav ne vainas, tas ka Jūs jau esat rindā uz operāciju ir apsveicami bet tā Jums neko nedos, sāpēs tāpat. Nekādas zāles es Jums nerakstīšu, neceriet, tās Jums nepalīdzēs tikai bojās kuņģi. Uz jautājumu: ko man tagad darīt? kolosāla atbilde: Jums jāiet pie mugurkaula speciālista bet tur ir rindas. Tad sekoja šova noslēguma daļa. Kungs gudru ģīmi man jautā: Ko Jūs ieguvāt no šīs vizītes pie manis?Man acis lielas, viņš atkārto šo jautājumu vēl trīs reizes. Man aptrūkās vārdu, nezināju ko tagad teikt vai darīt. Tā vien gribējās ieplaukāt to uzpūtīgo tītaru. Piecēlos un gāju prom nosakot: vienigais ko ieguvu iztērētu laiku un nodokļu maksātāju naudu, apstiprinājumu savām aizdomām, ka jāiet pie muguras speciālista. Tādus profesorus nedrīkst laist tuvu pacientiem un vēl jo mazāk par to maksāt algu. Viņa vieta ir pensijā pie kamīna.