Aicinājums latviešiem - Aicinājums latviešiem

Šobrīd valstī notiek gatavošanās diviem referendumiem: pirmais aicina pāriet uz apmācību latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās, bet otrs – piedāvā piešķirt valsts statusu krievu valodai līdzās latviešu valodai.

Ar pirmo aptauju latviešu elites triecienpulks – apvienība „Visu Latvijai” – aicina izskaust krievu valodas lietošanu Latvijā un atteikties no krievu kultūras klātbūtnes mūsu zemē. Ieceres uzvaras gadījumā uz ielām mēs vairs nesastapsim vietējos krievus, bet Saeimā mūs pārvaldīs tikai latvieši diapazonā no Dobeļa līdz Šķēlem. Jo krievi, kā krievu kultūras nesēji, var pastāvēt vien ar savu valodu. Vai šāds rezultāts attīstīs latviešu kultūru un stiprinās mūsu tautu?

Vai tas apturēs tautas beztiesību, trūkumu, valsts sistēmas degradāciju, iedzīvotāju izmiršanu un emigrāciju? Otrās aptaujas uzdevums ir tieši pretējs – nodrošināt vislabāko veidu, kā aizsargāt krievu kultūru un saglabāt krievu pasaules skatījuma klātbūtni Latvijā.

21 gadu šeit ir nedalīti un neierobežoti valdījuši latvieši savu stratēģisko padomdevēju paspārnē. Šodien sasniegtais ir loģisks un neizbēgams valsts piekoptās politikas rezultāts.

Jaunā latviešu maiņa 10. Saeimā kā galveno un pagaidām vienīgo uzdevumu ir pasludinājusi Latvijas teritorijas un tautas apziņas attīrīšanu no krievu kultūras paātrinātos tempos. Tas ir, pabeigt iepriekšējo valdību iesākto darbu. Un tas tiek realizēts apstākļos, kad Latvijas valsti, jeb pareizāk – tās valdošo eliti, jau 3 gadus uz parāda uztur tās stratēģiskie padomdevēji no Rietumiem. No nākamā gada šis parāds būs jāsāk dzēst.

Tāpēc mums vajadzētu izskatīt iespējamās sekas, kādas iestāsies, ja realizēsies otra tautas nobalsošanas iecere.

Krievu kultūra latviešu elites izpratnē 19. un 20. gs. mijā bija mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Bet Krievzeme tolaik latviešiem bija lielā dzimtene. Latviešu kultūra un tautsaimniecība strauji attīstījās tieši kopā ar krieviem – līdz 1914. gadam un līdz 1990. gadam. Un tas viss notika apstākļos, kad latviešu valodai nebija valsts statusa.

Šodien, kad valsts ir deģenerējusies visās jomās, un ar rusofobijas un rietumu imperiālisma karogiem mēs tiekam vesti cauri elles vārtiem, vienīgais spēks, kas var mūs šai ceļā apturēt, ir krievi. Ja vien mēs to gribēsim. Diemžēl krievu iespējas izpausties un iesaistīties valsts atdzimšanas procesā ir stipri ierobežotas. Viņiem nav to pilsonisko tiesību, kādas ir latviešiem, un likumdošanas un administratīvo līdzekļu iespaidā krievu valodas lietošana pamazām tiek iznesta ārpus likuma. Bez savas kultūras un ar tiesiski noteikto pabērnu statusu krievi mums palīdzēt nespēs. Vēl vairāk, viņi to nedarīs, ja to pa īstam negribēsim mēs paši. Bet lūgt krievu atbalstu, lai atrisinātu 21 gada garumā latviešu radītās problēmas, ignorējot un apspiežot mums blakus dzīvojošo tautu, būtu amorāli un bezjēdzīgi. Mēs varam lūgt atbalstu vien tad, ja vienlaicīgi atdodam krieviem mūsu valdīšanas laikā viņiem atņemtās iespējas un izrādām savu labo gribu turpmāk dzīvot ar apkārtējiem labā saskaņā.

Tas, kas tika mūsos potēts daudzus desmitus gadu, bija pārākuma apziņa pār blakus dzīvojošo tautu un Austrumu kaimiņvalsti. Līdzīgi mūsos tika potēts, ka pastāv pilnvērtīgāki un mazāk pilnvērtīgi cilvēki, un valstij ir jārada priekšrocības tikai veiksmīgajiem, bet pārējie ir jāatstāj likteņa varā. Pie šādiem principiem ne valsts, ne tauta nav dzīvotspējīgi.

Lai apturētu valsts un tautas degradāciju, vispirms katram sevī ir jāizskauž augstprātība, jānomāc ļaunais un jāstiprina labais sevī, uztverot apkārtējo sabiedrību. Tā rezultātā mums jānonāk pie apziņas, ka gadu simtiem šeit blakus dzīvojošie krievi ir latviešu vienīgais uzticamais sabiedrotais un nākotnes garants.

Tad mums neradīsies iebildumi, ka krievi līdzās latviešiem uz līdzvērtīgiem pamatiem, savstarpēji uzticoties, iesaistās mūsu zemes atjaunošanā.

Tam nolūkam, pirmkārt, ir nepieciešams piešķirt šeit dzīvojošajiem krieviski domājošajiem cilvēkiem līdzvērtīgas pilsoniskās tiesības ar latviešiem. Otrkārt, ir jāatceļ diskriminējošais statuss krievu valodai.

Atbildot uz „Visu Latvijai” iniciatīvu, biedrība „Dzimtā valoda” kā pirmo uzdevumu izvēlējās krievu valodas aizsardzību.

Šī tautas aptauja ir iespēja katram latvietim izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu. Kādam var nepatikt ieceres organizatori, bet mums nav jābalso par viņiem, - mums ir jāpieņem lēmums attiecībā pret krievu valodu, bez kuras nevar pastāvēt krievu kultūra. Bet bez tās, savukārt, nevar pilnvērtīgi pastāvēt latviešu kultūra, un tā ir lemta iznīcībai, kas lēni turpinās jau 20 gadus.

Mūsu atbalsts krievu valodai nozīmēs pastieptu roku sabiedrotajam, kas vienīgais ir spējīgs dot mums cerību uz nākotni. Laikos, kad apstiprinātas ārējās robežas, attīstīta tautsaimniecība, labklājība un iekšēja saskaņa nav šķērslis valsts iznīcināšanai. Vēl jo vieglāk ir iznīcināt valsti, kam nav šādu sasniegumu.

Mums ir dota iespēja. Neizniekosim to!