Xnet - Viņi zog domēnus, xnet bija mans domēns.

Šo frāzi es atkārtoju kā mantru jau piecus gadus. Kopš 2001. gada. Sēžu virtuves krēslā, dzeru trešo kafiju, un mans pirksts pats pieraduma dēļ ieraksta pārlūkā xnet.lv. Un katru reizi tas pats – stulba reklāmas lapa par telefoniem. "XNET – tavs mobilais operators!" Kāds sūds.

Es atceros to dienu, kad viss sākās. 1997. gads. Es sēdēju pie sava "Pentium 100" ar 28,8 kbps modemu. Tēta pagrabs. Visapkārt grāmatas par fiziku, bet es knibināju HTML kodu. Es pats nopirku domēnu. $35. Ar kaimiņa kredītkarti, jo man pašam vēl nebija. Es jutos kā dievs. xnet – mans tīkls. Es uztaisīju BBS, pēc tam čatu. Vēlāk mājaslapu, kurā publicēja savus dzejoļus dīvaini puiši ar melniem nagiem. xnet bija visa Latvijas alternatīvā interneta dvēsele.

Bet tad atnāca Jāzeps Bērziņš. Viņš bija tāds resns, smēķējošs tips no deviņdesmito "biznesmeņu" gaļas. Atbrauca ar melnu "Mercedes". Piedāvāja 500 latus par domēnu. Es aizsmējos.

"Tu nesaproti," viņš teica, smaidot ar zelta zobu. "Domēni ir nekustamais īpašums. Es tev atdošu naudu, tu nopirksi jaunu. Sauksim to par b-kautko."

"Nekad," es teicu.

Viņš pasmējās un aizbrauca.

gada decembris. Man bija jāpagarina domēns. Bet e-pasts ar rēķinu aizgāja uz vecu kasti – to, kuru es izmantoju vidusskolā. Es to vairs nelietoju. Es pārvācos, strādāju divos darbos, vārdiem sakot – dzīvē bija sūdīgi. Aizmirsu par xnet uz trim dienām.

Trīs dienas.

Pietika.

Kad es pieslēdzos pie interneta, lai pagarinātu, "xnet.lv" jau rādīja sieviešu bildes bez drēbēm. Es sastingstu. Mēģināju zvanīt reģistratoram Vācijā. Tur kaut kāda meitene teica – "administrative error", domēns ir pārdots izsolē par 5000 dolāriem.

Pēc divām nedēļām es uzzināju, ka pircējs ir Jāzeps Bērziņa ofšors.

Es mēģināju cīnīties. Līga, mana māsīca, juriste, rakstīja pretenzijas. Bet Latvijā 2000. gadā neviens nesaprata, kas ir domēns. Tiesnesis jautāja – "vai tas ir kā īpašums vai tāpat vien?". Es zaudēju.

Tā nu es katru rītu sēžu virtuvē un ierakstu xnet.lv. Tikai lai pasūdzētos. Tikai lai atcerētos.

Reiz es uzrakstīju Jāzepam e-pastu. "Tu esi zaglis," es teicu.
Viņš atbildēja pēc stundas: "Bizness, puika. Bizness. Tavs xnet maksāja 35 dolārus. Manējais – 5000. Es par to maksāju. Tu aizmirsi pagarināt. Tā ir tava vaina."

Varbūt viņam taisnība. Varbūt es biju muļķis. Bet es zinu vienu – xnet nekad nebija tikai domēns. Tas bija laiks, kad internets vēl piederēja cilvēkiem. Tagad tos pērk resnie vīri ar Mercedes.

"Viņi zog domēnus," es čukstu uz tukšu virtuvi.

"xnet bija mans domēns."

Un neviens neklausās.