Vidzemes Slimnīcas Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības Nodaļu. - Kāpēc ierodoties vidzemes slimnīcā ar fizisku traumu jāaiziet arī ar morālo?

Naktī uz 15. Decembri, ballē neveiksmīgi samežģījās kāja un guvu traumu, kāja uzpampa nekavējoties, bet ar lielām pūlēm varēju to izmantot, lai pārvietotos, tāpēc nolēmu uzreiz nedoties uz traumpunktu, jo, ja godīgi, bija bail no uzņemšanas ārstu nodaļas attieksmes, jo tik bieži tā ir negatīva vai pat rupja. Tomēr, vecāku mudināta, pēc sāpju pilnas nakts, devos uz uzņemšanas nodaļu, tur sagaidījā neiedomājami laipna un pat jautra administratore, pie sevis pat nodomāju, ka beidzot vizīte tiešām būs patīkama un nākotnē nebūs jābaidās no palīdzības saņemšanas. Svētdienas pusdienlaikā vēl bija tikai pāris cilvēku bez nopietnām traumām, kas gaidīja palīdzību, personāls nebija pārāk aizņemts vai spriedzes situācijās, kolēģi jokojās viens ar otru un gaisotne bija laba, tāpēc attieksme par kuru rakstīšu tālāk nekādā gadījumā nevar tikt paskaidrota ar darba saspringtumu vai stresu. Uzreiz tiku vesta uz rtg un pēc tam darbiniece zvaigznīte vīksne iesaucot kabinetā uzreiz rupji teica, ka ir divi varianti – ģipsis vai operācija. Nekas netika paskaidrots par traumu un tās nopietnību, tāpēc paliku uz pauzes jo pat nebiju domājusi, ka ir noticis lūzums. Tad tika parādīts rtg uzņēmums un paskaidrots kurš kauls ir lauzts, bet nekas vairāk. Kad jautājām kuru variantu labāk izvēlēties ārste tikai šerpā, rupjā tonī notrica: “ko gribi to dari! ” vai tad tas nav ārsta pienākums paskaidrot cik nopietna ir trauma un kāda ir labākā iespēja to dziedēt? Kaut vai varēja pateikt cik liela ir iespēja dislocēt kaulu staigājot ar ģipsi, bet neko, tikai viens rupjš teikums. Izvēlējos likt ģipsi, lai nebūtu jāveic operācija, ja pat nezinu vai tā ir nepieciešama. Jau tajā brīdī biju ļoti satraukta un pārnervozējusies un uz uzdotajiem jautājumiem ko vajadzēja pārsvarā atbildēja mamma (administratore pat laipni noteica, lai mamma droši nāk līdzi, kad ieradāmies, kaut vai esmu 22 gadus veca) , bet zvaigznīte vīksne atkal brutāli rupji notrieca, ka pašai jāmāk par sevi atbildēt. Pēc dabas esmu jūtīgs cilvēks un šāda attieksme plus vēl savienota ar traumu manī izraisīja pārmērīgu satraukumu un pat asaras, kas pagrūtina atbilžu sniegšanu. Kāpēc man raudot stāstīt un apgrūtināt ārstam saprašanu, ja mamma to var mierīgi izdarīt, lai nekavētu laiku un viss raitāk notiktu, bet nē, noteikti vajag sāpēs cietošam, pārnervozētam cilvēkam vēl tik rupji teikt virsū. Bet jau minētā attiekme vēl nav iemesls, kāpēc rakstu šo sūdzību. Kad sākās ģipša uzlikšana jau minētā traumatoloģe un medmāsa vārdā jautrīte sāka kliegt uz mani un teikt, lai atslābinu pēdu un turu to 90 grādu leņķī. Es nebiju speciāli neko sasprindzinājusi un centos atslābināt visu cik vien spēju bet brutāla kliegšana un spiešana uz pēdas neapstājās. Abas darbinieces nenormāli skaļi kliedza, brīžiem sitot man pa kāju, lai visu atslābinu, es saprotu, ka ģipsis ir jāuzliek pareizi un tas ir tikai manās interesēs, lai viss noritētu gludi, bet es vispār nesapratu ko daru nepareizi un kāpēc uz mani divi ‘profesionāļi’ nepārstāj kliegt. Tajā brīdī caur asarām, pilnīgi lūdzoties teicu, ka nezinu ko daru nepareizi un esmu atslābinājusi kāju kā varu, bet attieksme palika vēl trakāka. Potītes daļā ir lūzums, kāja sapampusi pati neko nevaru tur pakustināt sāpju dēļ, bet medicīnas personāls vidzemes slimnīcā to nesaprot, tikai turpina kliegt, spiest kāju un teikt, ka pati pie visa būšu vainīga. Es centos darīt kā viņas vēlās, caur asarām lūdzos, lai paskaidro normāli un beidz mani morāli iespaidot, bet attieksme nemainījās. Kad ģipsis tika uzlikts uzreiz sūtīja mani uz atkārtotu rtg, biju noraudājusies un sāku trīcēt no satricinājuma, bet pat nepiedāvāja salveti, puņķus un asaras tīrīju zeķē, kas atradās kabatā. Viss šis notikums ir vislielākais pazemojums un morālā trauma kādu esmu saņēmusi, pat dienu pēc notikuma nevaru to atcerēties bez asarām uz satricinājuma. Kāpēc cilvēkam ir jābaidās saņemt palīdzību? Kāpēc darbiniekam bez iemesla jābūt rupjam un pie pirmajām grūtībām jākliedz un jāpazemo pacients? Kāpēc ierodoties vidzemes slimnīcā ar fizisku traumu jāaiziet arī ar morālo?