Vidzemes slimnīca - Attieksme

Sākšu ar, ka slimoju paldies Dievam ļoti reti. Bet šogad rudenī mani pievīla jau gadiem mazliet īdošā mugura. Pirmajā decembrī mugura sāp ne pa jokam. Protams sāku ar ģimenes ārstu, kurš mani nosūtīja uz rentgenu. Tajā pašā dienā tiku nofotogāfēties. Rentgens atrodas ceturtajā stāvā. Steberēju augšā. Piereģistrējos, eju uz norādito 3 kab., stāvu, gaidu, mugura sāp ļooooti. Paveras 3 kab jautājums: uzvārds, es atbildu tāda un tāda. Durvis aizveras. Pēc brīža durvis paveras un man saka, ka nevarot mani pieņemt jo kaut kas tur nav iereģistrēts un mans uzvārds neparādās lai es ejot atpakaļ un visu sakārtojot. Labi steberēju atpakaļ pie reģ. lodziņa un izstāstu visu kas un kā. Atkal itkā mani iereģistrē un saka ka viss ir kārtībā velkos atpakaļ uz 3. kab. stāvu gaidu. Durvis paveras un dzirdu: man uz monitora neparādās Jūsu uzvārds es nevaru pieņemt. Mugura sāp ļooooooti. Velkos atpakaļ pie reģ. loga un jau gandrīz caur asarām lūdzu lai taču beidzot piereģistrē mani. Labi, piereģistrē mani kab. nr 2. Eju, stāvu, gaidu. Pēc mirkļa beidzot esmu tikusi kab. Nr 2. Muguras sāpes bija tik spēcigas, ka es nevarēju novilkt zābakus. Māsiņa man palīdzeja uzgulties uz rentgena galda ar zābakiem kājās. Manu mīlīt, ja Jūs būtu dzīrdējuši kas man bija jānoklausās, kad atnāca tantuks kas fotogrāfē, ka es te visu tagad esmu nocūkojusi ar saviem netīriem zābakiem, nu ko tad lai viņa tagad dara. Es sajutos tajā momentā tik štruntīgi, ka sāku raudāt un nodomāju: lai Dievs stāv kāt tam tantukam kas pukojās uz mani un neiedzīvoties viņai tādās muguras sāpes kādas ir man. Tad viņai liktos tādi nenovilkti zābaki -dzīves sīkums. Beigu galā rentgens parāda- līka mugura. Epopeja turpinājās šodien. 15. dec. ģim. ārsts iedeva nosūtijumu uz datoru līdz šodienai 21. dec. 14:15 bija jāgaida rindā( šo- JĀGAIDA rindā iegaumējiet). Šodien 14:10 biju, kā, nagla klāt. Nospiežu podziņu, aparāts iedod man Nr. viss kārtībā. Stāvu gaidu pie lodziņa piecas 10; 15; 20 min. neviena nav. Man priekšā stāv omīte, uzsākam sarunu. Viņa man patāsta, ka gaida jau 30 min. Nu tad beidzot pēc manas 22 min. gaidīšanas un omītes 32 min. gaidīšanas atnāca tumšiem matiem dāma un piereģistrēa mūs. Kas mani šokēja viss vairāk!? Tas, ka no kab. Nr. 1 kur mums bija jājiet neviens cilvēks nebija ne iegājis ne izgājis šo 32 min. laikā. TAD KĀDĒĻ CILVĒKAM JĀGAIDA 6 DIENAS UN PAT KONKRĒTS LAIKS, JA KABINETS NEBIJA AIZŅEMTS 32 MINŪTES??? Es tiešām neesmu kaut kāda ņerga, bet šitādu krupi pat es nevarēju noklusēt. Spēju iedomāties ko pārdzīvo cilvēki kuri slimo bieži.