Veterinārā Klīnika - Vetārsts Olita Vecuma Veco

Pēc iegūtās pieredzes, tomēr uzskatīju par vajadzību uzrakstīt sūdzību/savas pārdomas par vetārstu klīnikas darbību „Dzīvnieku veselības centrs” Rīgā, Candera ielā 4 ,konkrēti ārsts –Olita Vecuma-Veco! Gribu piebilst, ka tas nekādi neattiecas uz citu klīnikas personālu!
Tātad man ir vācu aitu suns – 3 mēneši. Ņemot vērā, ka tuvojās diena, kad bija jāved suns uz pēdējo poti, pierakstījos pēc atsauksmēm iepriekšminētajā klīnikā. Diemžēl muļķīgas sakritības dēļ suns pirms pāris dienām pirms potes bija norijis mazu kaķa spēļmantiņu pelīti, sazinājos ar citu vet klīniku kur pateica, ka jāpaskatās, kas sunim būs, ja būs aizcietējums, tad vajag iet uz klīniku, ja viss kārtībā, tad viss kārtībā. Sunim viss bija kārtībā, bet pusotru dienu pirms potes sākās caureja, bet jau vedot suni uz poti, caureja bija beigusies, lai gan jau Candera ielas klīnika bija pabrīdināta, ka sunim BIJA caureja. Aizejot uz Candera ielu, mūs sagaidīja pirmā ārste – uzvārdu nesaukšu-bet man jau no pirmajām minūtēm vnk izplēnēja gaisā visas labās atsauksmes, paskatoties uz šīs ārstes sejas izteiksmi. Bet vismaz viņa izprašņāja kas un kā, paskatījās suni utt, Patieca, ka suni nepotēs, bet viņam jātaisa rentgens, kur nevarēs redzēt peli, un pēc tam būs jādod kontrastviela un nākamajā dienā būs atkal jātaisa rentgens, kur jau varēs redzēt visu skaidrāk. Uz jautājumu, kāpēc jātaisa pirmais rentgens, īsti atbildes nebija, bet nu labi. Es gribu piebilst – ka par suņa veselību nebija nekādus sūdzību – viņš ēd, dzer ūdeni, spēlējas, normāli jau gāja uz toleti kā pirmajā dienā, tā arī nākamajā dienā, kura sekoja.
Nākamās diena bija Unikums visam – jau aizejot uz šo klīniku mūs sagaidīja vetārsts Olita Vecuma – Veco ( viņas vārdu gan es labprāt minēšu). Un tad tikai sākās brīnumi – es nezinu vai viņiem tur ir kaut kādi speciāli apmācības kursi, bet šīs sievietes seja bija vēl briesmīgāka kā iepriekšējās!! Vispār absolūti nekāda ieinteresētībā, vienkārši mehāniskas darbības un truli teksti! Suns tika savākāts, aiznests uz rentgenu un momentāni pielikts pie kaut kādas sistēmas. Man tika paziņots trulā tekstā, ka viņai esot aizdomas, nu jā aizdomas, ka sunim ir vai nu kaut kāds iekaisums vai arī iedzimta pataloģija – it kā zarnu paplašinājums, kas nav ārstējams, suns neaugs, viņam slikti pārstrādājas barība un viņš rezultātā būs jāiemidzina. Bet viņa neko vēl nezin, ir jādzer zāles un rīt atkal, nu jau trešo dienu pēc kārtas, jānāk uz rentgenu, sistēmu un tad skatīsies. Bet maz ticams, ka tas ir iekaisums, visticamāk ka pataloģija. Tas viss tika pasniegts ar absolūti nekādu interesi. Neviena tuvāka paskaidrojuma, vnk iegrūda man rokās zāles un pateica, ka ir jānāk atkal. Mēģināju šoka stāvoklī uzdot kaut cik jēdzīgus jautājumus, cik nu man viņi sanāca, tad tam sekoja vnk trulas atbildes ar tādu skatienu, ka vispār ar kādām tiesībām es atļaujos, ko tādu jautāt. Principā maksā naudu un turi muti. Lai piedod mani visi valsts darbinieki, bet viņai sejā tas ir rakstīts – valsts darbinieks, nelaimīgs un neapmierināts ar dzīvi, un kā izrādās kā ne, tiešām Zemkopības ministrijas vet eksperts!!!!
Tātad suns tika sazāļots, viņam tika ielikta katetra, kad viņu aizvedu mājās, viņš protams visu dienu nogulēja un tad arī sacēlu pamatīgu trauksmi, jo man radās smagas aizdomas, ka mani čakarē, jo sunim nekas neliecina, ka viņš būtu slims. Vakarā paskatoties man iedotās zāles –secināju, ka man ir iedotas zāles pret HRONISKU Aizcietējumu, lai gan es viņai skaidri un gaiši pateicu, ka sunim vienu dienu bija caureja un viņam viss ir kārtībā ar vēdera izeju. Loģiski, ka nevienas zāles sunim netika dotas un trešā diena nesekoja – jo es nebiju gatava vest savu suni atkal uz rentgeniem, visādām zāļošanas procedūrām. Tajā pašā dienā pierakstījos pie cita vetārsta un pēc 3 dienām jau biju pie cita vetārsta. Tiešām man ir liels prieks un jāpasaka milzīga pateicība šim vetārstam, jo viņš mani apgaismoja, ka šāda pataloģija principā ir sastopama kaķiem un pavisam veciem suņiem, bet reti. Šobrīd Suns nedēļu atkopies, nu jau sapotēts un dzīvo laimīgi vasarnīcā.
Pārdzīvojot visu to murgu šajā klīnikā, es ceru, ka šai vetārstei tur nebūs ilgi strādāt, ja vien pašai klīnikai nav naudas slaukšanas uzstādījums. Lai gan administrācija, gan arī vetārsta palīgs, jauns puisis, bija pilnīgi pretskati, tiešām atsaucīgi un laipni cilvēki. Bet viss pārējais, ka tur tika piedzīvots ir ļoti laba mācība! Par naudas atgūšanu, jau sapratu, ka visticamāk tas nebūs iespējams un tas nav pat svarīgi, svarīgi šajā gadījumā ir princips izvazāt šis sievietes vārdu visur kur vien iespējams!!