Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca - Nelaipna attieksme un atstāšana bez medicīniskas palīdzības

Esmu šokēta par apkalpošanu Traumpunkta uzņemšanas nodaļā 14.08. Ap plkst 12: 15!
Īsa vēsture: jau pirms mēneša 11.07. Atsitu kājas mazo pirkstiņu, sāpēja, domāju, ka pāries, bet 13.08. Vakarā labās kājas pēda bija sapampusi un zilgana, sāpēja tik ļoti, ka nevarēju paiet piektdien 14.08. No rīta nebija labāk, zvanīju ģimenes ārstam, viņš teica, lai zvanu ātrajiem, ātrās palīdz. Ārste man ieteica braukt uz traumpunktu duntes ielā 22. Nosēdēju Rindā 2 stundas (mans kārtas uz ārsta konsultāciju nr.282) , iegāju kabinetā - tur sēdēja nelaipna jauna medicīnas darbiniece maskā: sāku stāstīt, kāpēc atnācu, viņa pat nepaskatījās uz manu sapampušo pēdu, tikai atcirta, ka neesot akūta vaina, ja jau sasitu pirms mēneša, esot jāiet pie ģimenes ārta pēc nosūtījuma. Mans ārsts ir Zolitūdē, biju gatava samaksāt, lai vismaz kaut kā palīdz, bet viņa pat neatbildēja un lika atbrīvot kabinetu. Biju tik apjukusi, ka nesapratu, ko lai dara, kur lai saņemu palīdzību...? Protams, man nebija asiņojoša brūce utt. , bet arī pārējiem uzgaidāmajā telpā nebija uzkrītošu traumu, tikai visi viņi bija vīrieši... Varbūt tāpēc tika pieņemti. , izdzina mani.. Dīvaini.. Nezināju, ka pat traumpunktā cilvēki tiek šķiroti. Tā kā Latvijā nesen atgriezos no Vācijas un bez vajadzības ārstus neapmeklēju, tikai ja vajag kādu izziņu, tad paliku pilnīgā neziņā, kur lai vēršos pēc palīdzības. Uzņemšanas dežurante man ieteica iet turpat uz poliklīniku, bet arī tur viss aizņemts. Tā nu izsaucu taxi, lai brauktu uz zolitūdi pēc nosūtījuma uz rentgenu un pie traumatologa. Domāju, ka tāds nejūtīgs mediķis (sievietes vārdu un uzvārdu šokā pat nenoskaidroju) nevar strādāt medicīnā, pat ja tur trūkst cilvēku, jo viņā nebija ne kripatas cilvēcīgas iejūtības.