Terion - Kaķa veselība
ĻOTI SLIKTA PIEREDZE. ŠAI KLĪNIKAI SAVU DZĪVNIEKU VAIRS NEUZTICĒTU.
Ar kaķi ieradāmies klīnikā, kurš bija ļoti sliktā stāvoklī. viņš atkārtoti un ļoti daudz vēma. Tika uztaisītas asins analīzes, taču ar to praktiski arī viss beidzās. Mums pateica, ka jābraukā uz sistēmām un pēc dažām dienām viss būšot labi. Nekāda nopietna iedziļināšanās tajā, KĀPĒC kaķis vemj un kas ar viņu īsti notiek, nenotika. Mēs kā saimnieki izteicām varbūtības un uz tām “ārsts” balstījās. Netika piedāvāta sonogrāfija vai citas nepieciešamās pārbaudes, lai noskaidrotu vemšanas cēloni. Teica Vienkārši sistēmas un gaidīšana. Divas dienas mēs braukājām uz sistēmām, bet kaķim nepalika pat kripatiņu labāk. Tieši pretēji, viņa stāvoklis kļuva arvien sliktāks. Šīs divas dienas mums bija ārkārtīgi svarīgas, jo runa ir par dzīvnieka dzīvību.
Beigās kaķi kritiskā stāvoklī nogādājām citā klīnikā. Tur beidzot tika veikta nopietnāka diagnostika sonogrāfija un citas pārbaudes. Jau sākumā tika konstatēts, ka ir problēmas ar aknām un nierēm, un papildus tam tika atklāts arī cukura diabēts. Viņa stāvoklis bija tik kritisks, ka bija nepieciešams likt viņu pat inkubatorā, lai paceltu ķermeņa temperatūru, un nodrošināt intensīvāku ārstēšanu.
Un pats šokējošākais iepriekšējā klīnika pat nebija ieminējusies par šādām pārbaudēm. Mums vienkārši teica: “braukājiet uz sistēmām, dažas dienas, un būs labi”. Bet kā var ārstēt dzīvnieku, nezinot, kas ar viņu notiek? Šeit ārstēšana, manuprāt, tika balstīta uz pieņēmumiem, nevis uz mēģinājumu atrast īsto problēmu. Ja dzīvnieks turpina vemšanu un viņa stāvoklis neuzlabojas, ir jāmeklē iemesls, nevis vienkārši jāturpina viena un tā pati procedūra. Jo vemšana arī nebija parasta vemšana, bet daudz un spilgti zaļā krāsā. Arī personāla kompetence radīja ļoti sliktu iespaidu. Dažām darbiniecēm, kas ar mums komunicēja, radās sajūta, ka trūkst gan zināšanu, gan izpratnes par dzīvnieka nopietno stāvokli. Diemžēl šī nav pirmā reize, kad mūsu dzīvniekiem šajā klīnikā nav izdevies saņemt pienācīgu palīdzību. Arī iepriekš citos gadījumos reāla skaidrība beigās ir bijusi nepieciešama citā klīnikā.
ĻOTI SLIKTA PIEREDZE. Mēs zaudējām divas ļoti svarīgas dienas, kamēr kaķa stāvoklis pasliktinājās. Tagad viņš atrodas citā klīnikā kritiskā stāvoklī, kur beidzot tiek meklēts īstais iemesls un nodrošināta nepieciešamā ārstēšana. Dzīvnieks nav eksperiments. Ja nezina, kas viņam kaiš, ir jāmeklē atbilde, nevis vienkārši jāliek sistēma un jāgaida, ka “gan jau paliks labāk”.
Mēs 21.septembrī klīnikā saņēmām zvanu no kaķa saimnieces , ka kaķis 4 dienas vemj un neēd un vai kaut ko nevar iedot viņam mājas apstākļos. Telefoniski pierunājām kaķi tomēr atnest uz klīniku.
Kaķi uz veterināro klīniku atnesa ar šādu anamnēzi: 14.09.2026. 2 dienas pagrauza pirkto rožu ziedlapiņas. Tad sāka atvemt un tagad atvemj katru dienu lielu zaļu pleķi ar šķidrumu. Tikai guļ un guļ. Ēdis nav vismaz 4 dienas. Nezina ir vai nav urinēšana un defekācija.
Tika veikta pilnīga kaķa klīniskā izmeklēšana un asins analīzes. Kaķis bija ļoti dehidratēts ar pazeminātu ķermeņa temperatūru. Abas dienas klīnikā kaķis tika sildīts un turēts pie siltas intravenozas infūzijas un doti medikamenti pret vemšanu un sāpēm.
Ultrasonogrāfiskā vai cita izmeklēšana netika uzreiz piedāvāta, jo jau par veikto manipulāciju un izmeklējumu cenām saimniece nebija apmierināta un teica, ka būs jāiet meklēt kaut kur nauda.
Kaķim klīnikā tika uzstādīta diagnoze vadoties pēc asins analīžu un klīniskās izmeklēšanas rezultātiem. Ar glc 12.2 mmol/l nevar uzskatīt, ka kaķim ir cukura diabēts, jo tādi rādītāji ir arī aizkuņģa dziedzera iekaisuma rezultātā un pie stresa.
Saimniecei tika minēts, ja viņa būtu nogaidījusi vēl vienu dienu un neatnāktu uz klīniku, tad kaķis visdrīzākais vairs nebūtu pie dzīvajiem!
Tādēļ mēs noteikti nevarējām saimniecei teikt tik skaļus vārdus, ka pēc dažām dienām viss būs labi.
Vēlam kaķim ātrāku atveseļošanos!
Pirmkārt, Teo diemžēl vairs nav! Tāpēc Jūsu atbildes beigās rakstītais “vēlam kaķim ātrāku atveseļošanos” šajā situācijā ir īpaši sāpīgs un nevietā.
Otrkārt, pēc Jūsu atbildes rodas ļoti skaidrs iespaids, ka Jūs šobrīd mēģināt atbildību par notikušo pārlikt uz saimnieci, atsaucoties uz viņas bažām par izmaksām. Saimniece Teo pie Jums tomēr atveda. Viņa nepalika mājās gaidīt un neatteicās no veterinārās palīdzības. Teo tika nogādāts Jūsu klīnikā, kur viņš vēl divas dienas atradās Jūsu aprūpē. Šo divu dienu laikā viņš bija ļoti dehidratēts, viņam bija pazemināta ķermeņa temperatūra, viņš bija vemis un vairākas dienas nebija ēdis. Tomēr saimniecei netika skaidri pateikts, ka situācija ir tik nopietna un ka ir nepieciešama papildu diagnostika, piemēram, ultrasonogrāfija.
Tieši šeit arī rodas mans jautājums vai teorētiski šīs divas dienas netika zaudētas tādēļ, ka Jūs paši pieņēmāt, ka saimniece izmeklējumus nevarēs atļauties, pamatojoties uz viņas reakciju par izmaksām? Jo Jūsu atbildē tieši tā arī ir uzrakstīts, ka ultrasonogrāfija un cita izmeklēšana netika piedāvāta uzreiz tādēļ, ka saimniece nebija apmierināta ar jau veiktajām izmaksām un teica, ka būs jāmeklē nauda.
Bet bažas par naudu nav atteikšanās no ārstēšanas!
Protams, ka cilvēks var būt satraukts, izdzirdot, ka viņa dzīvniekam nepieciešami dārgi izmeklējumi. Veterinārā aprūpe nav lēta, un nopietna saslimšana var nozīmēt ļoti lielus, iepriekš neparedzētus izdevumus. Ne katram cilvēkam uzreiz kabatā ir simti vai tūkstoši eiro. Cilvēks vienlaikus var būt satraukts par sava dzīvnieka veselību, dusmīgs un šokēts par situāciju un uztraukties arī par to, kur dabūt nepieciešamo naudu. Tas nenozīmē, ka viņš nevēlas dzīvniekam palīdzēt. Un šajā gadījumā to ļoti skaidri pierāda tas, kas notika pēc tam. Teo tika nogādāts citā klīnikā. Viņam tika veiktas ultrasonogrāfijas, rentgena izmeklējumi un citi izmeklējumi, tika nodrošināta diennakts aprūpe un ārstēšana, un kopumā par viņa glābšanu tika iztērēti vairāk nekā 1000 €.
Tātad apgalvojumam, ka saimnieces bažas par naudu nozīmēja nevēlēšanos veikt nepieciešamos izmeklējumus, nav pamata. Jūs to izdomājāt! Nauda tika atrasta. Tika darīts viss iespējamais, lai Teo palīdzētu. Tieši tādēļ man ir nepieņemami, ka Jūsu atbildē šobrīd tiek radīts iespaids, ka problēma bija saimnieces attieksmē! Jūs paši rakstāt, ka Teo bija ļoti smagā stāvoklī, bet tajā pašā laikā viņš vēl divas dienas atradās Jūsu klīnikā. Šajā laikā saimniecei netika skaidri pateikts, cik nopietna ir situācija un ka nepieciešama ultrasonogrāfija vai cita papildu diagnostika. Un tagad Jūs mēģināt šo faktu pamatot ar to, ka saimniece bija satraukusies par naudu. Veterinārārsta uzdevums nav pieņemt lēmumu saimnieka vietā, ka viņš nevarēs vai negribēs samaksāt. Ja konkrēts izmeklējums dzīvnieka stāvokļa izvērtēšanai bija nepieciešams, saimniekam tas bija jāpasaka, jāizskaidro tā nozīme un iespējamās sekas, ja tas netiek veikts. Saimnieks pats var izlemt, ko viņš var atļauties un kādā veidā atrast nepieciešamos līdzekļus. Jums nebija jāpieņem šis lēmums viņa vietā. Par Jūsu frāzi, ka, ja saimniece būtu nogaidījusi vēl vienu dienu un neatvestu Teo, viņš, visticamāk, nebūtu starp dzīvajiem, Teo jau tika atvests pie Jums. Viņš pēc tam vēl divas dienas atradās Jūsu klīnikā, un šajā laikā saimniecei netika pateikts, cik nopietns ir viņa stāvoklis un ka nepieciešama papildu diagnostika. Tāpēc nav korekti tagad uzsvērt, kas būtu noticis, ja viņa vispār nebūtu atvedusi Teo, ja jautājums ir par to, kas tika darīts tajās divās dienās, kad viņš jau bija Jūsu aprūpē.
Добавить комментарий