Gaiļezers Stacionārs - Ķirurgija 10. Nodaļa
Latvija tiek veiktas dazadas labdaribas akcijas veselibas aprupes iestades, piemeram palidzesim musu berniem elpot, saulainas dienas musu berniem u. CBet gandriz neviens nav aizdomajies kados apstaklos stradajam mes medicinas darbinieki, ka jutamies mes stradajot klinika, kura nav nedz dusas nedz elementaras toletes atseviski personalam, ir vienigi saura, auksta veca vanna ar saluzusu rokturi, pa kuru tek aukstais udens udens.. Ipasa bauda butu mazgaties, aukstaja dusa, varam partapt par, roniem,...Dabiskas vajadzibas mums ir jakarto slimnieku telpas.. Ari dusas nodala nav, lai slimnieki varetu nomazgaties..Si problema veselibas aprupe, ir jarisina valstiska limeni.Radien pienacigus darba apstaklus medikiem latvija, tad nebrauks tados kvantumos prom no sejienes stradat arzemes.
Комментарии (5)
Medicinas darbinieki ir bija un bus naudas alkatigi,lai ari kados apstaklos tie stradas,un cik lielas algas viniem bus.Vai Jus zinat ,ka Gailezera reanimacija banditus pienem no savas puses ieejas,ne caur uznemsanu,tur apgrozas cipari labie!Medikiem jaatceras,ka vini devusi Hipokrata zverestu-arstet visus pec goda ,sirdsapzinas ne maka biezuma,ko atceras tikai dazi...
Nožēlojami, bet tas nav dzīvības un nāves jautājums. Uz tā fona, kas notiek slimnīcā...Ārsta atļaušanās pirmdienas pusdienlaikā neiroķirurģijas nodaļā vēl nebūt apskatījušam pietdienas slimnieka pārbaužu rezultātus (lieki piebilst- slimnieks jau svētdienā ir miris; ) - tas gan jau liecina par kaut ko vienreizēju attieksmē pret pacientiem! Tāpat kā teksts:''Es nezinu, kāpēc viņš nomira, tur nekā tāda nebija!'' Galvas trauma un nemitīgas galvas sāpes saucas tagad tā - ''nekā tāda''. Un kā tad zina, ka nebija, ja vēl pat papīrus neapskata?! Un arī piederīgajiem paziņot miršanas faktu šajā nodaļā neuzskata par vajadzīgu! Piederīgajiem ir jāieiet tukšā palātā, lai konstatētu, ka cilvēka tur nav, tad (ap 16iem) jāuzzina, ka cilvēks miris ap 11iem (policijai zināms, ka ap 9iem). Cilvēks, kurš bijis spējīgs aiziet līdz tualetei, runāt (varbūt ne katrā brīdī, jo tā tomēr bija galvas trauma). Un slimības vēstures kopiju tuviiekiem dot nedrīkst, kamēr to neapskata slimnīcas vadītājs, kamēr nepaiet 2 nedēļas un nav zināmi med. ekspertīzes rezultāti. Un ko tas maina slimības vēsturē uz miršanas brīdi? Laikam jau ko maina, ja tuvinieki nedrīkst to redzēt.
Nu ja slimnīcā strādā cilvēki ar tādu izglītības līmeni, ka pat vārdu tualete neprot uzrakstīt, nerunājot par komatiem un citām kļūdām (skat. pirmo sūdzību), tad - ko mēs varam vēlēties... tiešām BRRR!
Jūs kāds esiet strādājuši slimnīcā, ziniet, ko tas nozīmē? Kādai jābūt atbildībai un ar kādiem pacientiem ir jāsaskaras? pēc jūsu rakstītā spriežu kā nē... un tieši tāpēc diez vai esiet tiesīgi spriest, kā darbiniekiem klājas slimnīcās!
10.nodaļā ir ļoti jauks personāls - vismaz lielākā daļa, piemēram dr.Plaudis, māsiņa Lāsma, sanitārītes, visiem pat vārdus nenosaukšu...Ļoti pozitīva un pretīmnākoša attieksme pret pacientiem. Tiesa gan - novērojumi liecina, ka daudz kas atkarīgs arī no pacienta. Blakus gultā atradās sieviete, ja tā var tikt - alkoholiķe, kurai visu laiku bija pretenzijas pret visu, ko pat citreiz nevarētu iedomāties - tad attiecīga bija arī personāla attieksme, to skitā arī viņas ārstējošā dr. tad viņu pārveda uz citu palātu, nomainījās man kaimiņiene - pensionāre gados...un viņai kā reiz bija tas pats dr. kas iepriekšējai - attieksmi salīdzināt nevarēja, ļoti laipns un pretimnākošs...tiesa gan bija pāris individuāli gadījumi no personāla, kas intensīvo palātu ar smirdīgiem (atvainojos, bet tiešām tā) aerosoliem atsvaidzināja, tā vietā, lai logu atvērtu un izvēdinātu palātu, kā to darīja pārējais personāls u.t.t... - bet tas tik viens "smagāks" gadījums...
Rezumē - viss atkarīgs no pašu attieksmes un spējas pielāgoties slimnīcas apstākļiem, nav jau nekāds kūrorts...