Rīgas Dzemdību Nams - Konveijers

Labdien,

Atceros to dienu, kad mana daktere man piedāvāja izvērtēt atsauksmes par Rīgas Dzemdību namu un padomāt par citām opcijām. Es ar savu optimismu teicu, ka ir arī pozitīva pieredze un nevar būt tik traki kā tautās skan... Ar visu savu optimismu un pārliecību par to, ka viss būs labi devos uz Rīgas Dzemdību namu. Nožēloju.

Atbraucām uz dzemdību namu plkst. 5 no rīta ar 4 cm atvērumu. Aizveda mani uz dzemdību zāli. Uzņemšanā dāmām nepatika mana vīra bikses - aizsūtīja viņu uz mājām pārģērbties. Nekomentēšu. (šī ir smieklīgā stāsta daļa)

Apmēram ik pēc stundas nāca mani pārbaudīt - atvērums 4 cm bez izmaiņām. Vecmāte palūdza, lai ieeju siltā dušā... Darīts. Atkal pēc stundas pārbaude - 4 cm. Ap plkst. 12 dienā vecmāte, lika manam vīram iziet no palātas un tikmēr teica, ka paskatīsies... Viņa pārdūra ūdeņus, neprasot manu atļauju un nebrīdinot. Tikai noteica - pārplīsa - es pat nepieskāros. Aizgāja. Ienāca mans vīrs un miskastē gulēja speciālais cimds ar "nagu". Vēl pēc stundas atnāca pārbaudīt 4,5 cm.

Atkal prasīja, lai mans vīrs iziet no kabineta, pielika mani pie sistēmas, sakot, ka tur vitamīni un kkas - es tajā brīdī nebiju spējīga iedziļināties. Kad vīrs atgriezās palātā, konstatēja, ka man vēnā laiž stimulāciju! Jau atkal situācija tiek nevajadzīgi steidzināta, lieki piebilst, ka manu atļauju neviens neprasīja un ar mani neviens nekonsultējās. Gaitenī vīrs dzirdēja dakteru sarunu, ka nav vietas - visi dzemdīdu palāti pilni.

Es tur jau ap plskt. 13 guļu pie sistēmas, bet adata vēnā nebija kārtīgi nostiprināta, pie pirmajām kotrakcijām tā izlidoja ārā no vēnas, asinis šļācās - šie atkal, tikai otrā rokā. Sāpes bija anormālas, acīmredzot saņēmu lielu stimulāciju devu - es vairs nespēju neko saprast, atbildēt, vai izlemt. Ārsti konsultējās ar vīru - tika, momentāli, pieņemts lēmums par epidurālo anestēziju. Apmēram 30 minūtes anesteziologs nāca augšā pa trepēm (nezinu, varbūt tik ilgu laiku aizņem sagatavošanās...). Es redzēju, atveramies durvis un vīrieša seju - vīrietis prasīja te nepieciešama anestēzija? Un daktere nokliedzās: "SĀKĀS!"

Tātad, pus stundā (30 minūtēs) no 4,5 cm uz pilnu, 10cm atvērumu!

Sākās dzemdības, bērns iesprūda. Dzirdēju diskusiju divi dakteri nevarēj izlemt vai taisīt ķeizaru vai vakuumu. Man uztaisīja divus dziļus iegriezumus un bērniņu izvilka ar vakuuma palīdzību. Plkst 14 ir dzimis mans pirmais bērniņš! Uzlika man uz krūtīm, viss skaisti. Tajā brīdī, kad daktere paņēma manu brīnumu apskatīt un pārbaudīt redzēju bažas - prasīju, kas par lietu - blakus latīniskajiem vai medicīniskajiem nosaukumiem (neesmu nozares pārzinātājs) beidzot arī izspiedu atbildi - teica, ka hematoma, būšot jātaisa rentgens, jāskatās vai nav traumētas smadzenītes. (Vismaz godīgi pateica un) Mani sašuva aizveda uz palātu...

Pa lielam viss kārtībā, ja neskaita, ka sanitāres lamājās par to, cik mēs lēnu ēdam un cik smirdīga mums palāta (vīri bija puķes atnesuši - mēs bijām divas palātā - viena ar otru konsultējāmies par aromātiem un citām lietām, kas varētu otram būt traucējoši)...

Piebildīšu manas dzemdības bija vasarā - jūlijs - otrajā dienā dzemdību nams bija bez ventilācijas un bijām bez siltā ūdens - atļaušos atgādināt, ka slimnīca bija pilna - aukstais ūdens notecināts ledaini auksts. Es nevarēju tajā ledū savas rokas nomazgāt, nerunājot par savu sašūto dibenu vai bērnu. Manu bērnu no piekaltušajām asinīm bija iespējams nomazgāt tikai TREŠAJĀ dienā.

Pienācis laiks doties mājās - nerunājot, ka pašiem nav vietas un vajag atbrīvot palātas, tad arī dokumenti nav gatavi, lai varētu izrakstīties...
Aizbraucām mājās. Pirmajā dienā atguvos, vakarā lasīju slimnīcas izrakstu - izrādās manam bērnam dzemdībās lauzts atslēgas kauls. Brīnišķīgi. Es saprotu, ka šāda trauma nav retums... Kāds varēja man to vismaz pateikt, lai es saprotu kā rīkoties tālāk, ko darīt, ko nedarīt. Kā pareizi guldīt un kā pacelt, lai es nenodaru vēl lielāku ļaunumu.

Apmēram pēc 2-3 mēnešiem no galviņas hematoma pazuda.
Nākamos 6 mēnešu skraidīju pa ārstiem uz miljons pārbaudēm, jo šādām lietām jātiek uzraudzītām un ja kas nepieciešams jārīkojām pēc iespējas ātrāk, jo ja bērns nedrīkst kustināt rociņu, tad tas kaut kā jānodrošina, jo kad bebis grib sākt rāpot un tad jālabo nepareizi saauguši kauli...
Protams visas speciālistu apskates steidzamības kārtā un samaksa arī atbilstoša. Fizioterapija utt.

Mana meita piedzima Rīgas Dzemdību namā.
Nekad, nekad, NEKAD!